„Zemnieku saeimas“ kongresā lauksaimnieki un politiķi vienojas nezaudēt mugurkaulu un iegūt maksimālu rezultātu gan lauksaimniecības attīstībai, gan infrastrukūras uzlabošanai valstī

Šodien, 23. martā, „Zemnieku saeimas“ 14. kongress pulcēja zemniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki ar valdības pārstāvjiem un ES deputātiem diskutēja par lauku reģionu attīstību un Eiropas Savienības (ES) nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības politikas ietekmi uz nozares nākotni un nonāca pie vienotas nostājas – nepretstatīt lauksaimniecību pret kohēziju, bet kopīgi tiekties uz to, lai iegūtu maksimālo no abiem ES finanšu instrumentiem.

„Zemnieku saeimas“ kongresu ar klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot lauksaimniekus un iesaistoties diskusijā ar kongresa dalībniekiem.

“ES pozīcija nākamajam plānošanas periodam ir neskaidra. Tādēļ mums ir jābūt vienotiem gan Latvijā, gan Baltijā. Vakar notikušajā darba vizītē Lietuvā esmu saņēmis apstiprinājumu no Lietuvas prezidentes, ka Lietuva turpinās atbalstīt vienotu Baltijas nostāju tiešmaksājumu jautājumā. Mums jāturpina jau uzsāktā cīņa Eiropā un Baltijai šajā cīņā jābūt vienotai, vienlaikus, atceroties, ka lauksaimniecība ir būtisks iekšējās politikas jautājums. Diemžēl, Latvijas pierobežu reģionos iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Ja mēs vēlamies, lai mūsu lauksaimnieki būtu konkurētspējīgi Eiropā, mums, pirmkārt, nepieciešami cilvēki, kas lauku reģionos saimniekotu un tos attīstītu. Tādēļ arī Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijā pirmo reizi tiks iekļauts lauksaimniecības politikas virziens, par kuras vadītāju ir uzaicināts bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Visbeidzot, jau šajā gadā ceram organizēt kopīgu sanāksmi ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas un lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, lai vērtētu situāciju un definētu, kādu lauksaimniecību vēlamies nākotnē redzēt Latvijā,” uzrunā lauksaimniekiem teica Valsts prezidents Andris Bērziņš un aicināja turpināt aizstāvēt savas intereses gan Latvijā, gan Eiropā.

„Zemnieku saeimas“ kongresā lauksaimniekus uzrunāja arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

“Vēlos izteikt pateicību lauksaimnieku organizācijām par pleca sajūtu. Jautājumā par tiešmaksājumiem valdībai un zemniekiem ir vienots viedoklis. Eiropas Savienībā mūs ir sadzirdējuši. Tagad ir svarīgi, lai šī sapratne no Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārvēršas reālā darbībā. Taču vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šis nebūs sprints, bet gan maratons – ilgstoša un neatlaidīga cīņa par vienlīdzību. Novēlu mums visiem izturību!” teica Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, uzsverot, ka panāks, lai arī 2013. gadā Latvijas zemnieki turpinātu saņemt valsts atbalstu.

„Zemnieku saeimas“ kongress norisinājās jau 14. reizi. Tā pirmajā daļā valde sniedza atskaiti par 2011.gadā paveikto un informēja par 2012. gada darba plānu un organizācijas mērķiem 2012. – 2015. gadam. Turpmāko gadu plānā „Zemnieku saeima“ izvirzījusi palielināt biedru skaitu līdz 1500 un šādi pārstāvēt vismaz 50% Latvijā saražotās lauksaimniecības produkcijas. Turpmākajos gados īpašs uzsvars tiks likts uz vietējo lauksaimnieku produkcijas patēriņa veicināšanu, lauku vides sakārtošanu un lauksaimniecībai būtisko jautājumu risināšanu: kopējā lauksaimniecības politika, zemes politika, valsts atbalsts un nodokļu politika, administratīvā sloga samazināšana lauksaimniekiem un dažādu specifisko jautājumu risināšana.

“Lauksaimniecības attīstība ir būtisks jautājums gan lauku reģioniem, gan valsts ekonomikai kopumā.  Šodien mūsu biedri ļoti aktīvi diskutēja un pauda vienotu viedokli, ka Latvijas ekonomikas attīstībai labākus nosacījumus mēs varēsim izcīnīt, strādājot kopā lauksaimniekiem un valsts varai.  „Zemnieku saeima“ aicina ikvienu lauksaimnieku un arī katru pārtikas patērētāju atbalstīt Baltijas lauksaimnieku cīņu par vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem ES lauksaimniekiem. Taču tik pat būtiski ir mums pašiem par sevi pastāvēt savā valstī. Mums ir milzīgs izaugsmes potenciāls lauksaimniecības ražošanai – tās ir neapstrādātās zemes. Ir jārod instrumenti, lai šī zeme tiek izmantota ražošanā un jādara viss, lai vietējā produkcija būtu prioritāte patēriņā,” teica Juris Lazdiņš, “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs.

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir nākamā plānošanas perioda ES lauksaimniecības politika un tās ietekme uz visas Baltijas lauku attīstību. Kā prezentācijā par pētījumu „Baltijas valstu lauksaimniecības konkurētspēja un ilgtspējība“ norādīja Igaunijas Ekonomisko un sociālo zinātņu institūta eksperts Ants Hannes Vīra (Ants Hannes Viira), ES kontekstā Baltijas valstis veidot tikai 0,5% no kopējā IKP, 1,6% no visiem ES iedzīvotājiem un nodrošina 1,1% no lauksaimnieciskās ražošanas vērtības. Baltijā ir 3,1% no lauksaimniecibā izmantojamās zemes. Tajā pašā laikā Baltijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir augsts, kas, pareizi šo zemi izmantojot, piesaistot investīcijas un paaugstinot produktivitāti, paver plašu eksporta potenciālu.

Pēc prezentācijas ikvienam kongresa dalībniekam bija iespēja iesaistīties diskusijā ar Eiropas Parlamenta deputātiem Sandru Kalnieti, Krišjāni Kariņu un Alfrēdu Rubiku, finanšu ministru Andri Vilku, Zemkopības ministrijas valsts sekretāri Daci Lucauu, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ilonu Platonovu un „Zemnieku saeimas“ priekšsēdētāju Juri Lazdiņu un priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju.

Diskusijā kārtējo reizi izskanēja lauksaimnieku ierosinājums pārrēķināt PVN likmes un ieviest tā saucamo protekcionisma politiku. Lauksaimnieki piesauca dažādās ES pieredzes, kā valstis aizstāv savus ražotājus, norādot, ka Latvija nepārtraukti atsaucas uz ES tirgu un nespēj šādus instrumentus ieviest. Kā ierosinājums no lauksaimniekiem izskanēja aicinājums politiķiem kļūt radošākiem, meklējot iespējas ieviest veidus kā atbalstit vietējos zemniekus.

Diskutējot par Latvijas lauku telpu un izaicinājumiem nākotnei, lauksaimnieki un finanšu ministrs nonāca pie vienotas nostājas – nepretstatīt lauksaimniecību pret kohēziju, bet tiekties uz to, lai Latvijas lauki maksimāli iegūtu no abiem ES finanšu instrumentiem. EP deputāts K.Kariņš argumentēja, ka savas intereses Eiropā jāaizstāv visos līmeņos un ir jāmācās no citu ES valstu lauksaimnieku taktikas, kā veiksmīgi kooperēties un veicināt konkurētspēju, kļūstot tik spēcīgiem, lai, piemēram, līdzīgi kā zviedru un dāņu zemnieku kooperatīvi, kādu dienu iegādātos citu ES valstu uzņēmumus.

Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis aicināja ņemt vērā, ka viena darba vieta lauksaimniecībā dod vienu darba vietu citā sfērā un norādīja uz nepieciešamību padarīt lauku vidi pievilcīgu iedzīvotājiem, nodrošinot rekreācijas iespējas, uzlabojot ceļus un infrastruktūru.

Par biedrību „Zemnieku saeima”

Biedrība „Zemnieku saeima“ (ZSA) ir stiprākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija. Šobrīd organizācijas biedri ir vairāk kā 850 aktīvākie un mērķtiecīgākie Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm. Šobrīd ZSA ir trešā nozīmīgākā lobija organizācija Latvijā.

Prezentācijas

S.Kalnietes prezentācija

Valdes ziņojums par 2011.gadu

“Par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem”

“Baltijas valstu lauksaimniecības konkurētspēja un ilgtspējība” A.Hannes Viira

Papildu informācija:
Ilze Meržvinska
Zemnieku saeima
Tālr: 67027044
E-pasts: birojs@zemniekusaeima.lv www.zemniekusaeima.lv