Zemnieku saeimas kongress

21. martā notika biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) kongress. Kongresā ap 350 lauksaimnieku un kongresa viesi – Ministru prezidents Aigars Kalvītis, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs – diskutēja par lauksaimniecības attīstību, problēmām un to cēloņiem.

Karstas diskusijas noslēgumā kongresa delegāti balsoja, vai atzīt zemkopības ministra darbību par neapmierinošu un lūgt valdību meklēt citu, labāku kandidātu šim postenim. Divas trešdaļas no balsotājiem bija par ministra demisijas prasīšanu. Pēc šāda biedru lēmuma 22. martā Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, ZZS vadībai un zemkopības ministram ar aicinājumu meklēt citu ministra amata kandidātu.

[img]http://www.zemniekusaeima.lv/lv/wp-content/uploads/img46091e41993f5.jpg[/img]

Uzrunājot sapulcējušos zemniekus, valdības vadītājs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka svarīgi, lai Latvija nekļūtu par citu valstu pārtikas patērētājvalsti. Būtiski, vai mēs spējam aizstāvēt savas valsts intereses Eiropas Savienībā. Viņš norādīja, ka lauksaimniecības atbalsta maksājumi kropļo konkurenci starp valstīm un atzina, ka Latvijas puse var mēģināt mazināt atšķirību starp mūsu un veco Eiropas valstu zemniekiem, taču maz cerību nosacījumus izlīdzināt.

Valdības vadītājs zemniekiem sacīja, ka sociālās problēmas laukos nedrīkst risināt uz ražotāju rēķina, kā tas notiek šobrīd, un sociālās palīdzības un ražošanas atbalsta mehānismiem jābūt skaidri nodalītiem. Viņš norādīja, ka laiks uzņemties atbildību un saukt lietas īstajos vārdos – kas ir atbalsts ražošanai, sociālo problēmu risināšanai un kas – lauku attīstībai.

Atbildot uz zemnieku jautājumiem, Kalvītis norādīja, ka šobrīd Zemkopības ministrija uzņēmusies visu lauku problēmu risinātāja lomu, taču būtu lietderīgi lauku labklājības veicināšanā iesaistīt arī citas – Ekonomikas, Vides, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas pārziņā atstājot ražojošo lauksaimniecību. Taču, lai veiktu šādas izmaiņas politiskās atbildības sadalījumā, nepieciešama iniciatīva no pašas Zemkopības ministrijas. Kalvītis arī aicināja zemniekus pašus regulāri apkopot lauksaimniecības sektora problēmas un griezties ar tām valdībā, kā piemēru minot Ārvalstu investoru padomes veiksmīgo darbību, katru gadu iesniedzot valdībā sarakstu ar viņuprāt svarīgākajām problēmām.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze savas uzstāšanās laikā kategoriski noraidīja pēdējās nedēļās daudzkārt izskanējušos pārmetumus, ka Latvijas intereses Eiropas Komisijā netiekot aizstāvētas gana aktīvi. Viņš aicināja par Zemkopības ministrijas aktīvo darbību pārliecināties dokumentos. Ministrs arī norādīja, ka Latvijas neizdevīgie lauksaimniecības atbalsta nosacījumi skaidrojami ar slikto statistiku iestāšanās sarunu laikā.

Zemkopības ministrs minēja, ka Latvijas puse Eiropas Komisijā aktīvi iebildusi pret t.s. brīvprātīgo modulāciju lauksaimniecībā, tas esot piemērs veiksmīgai Latvijas zemnieku interešu aizstāvībai. Diskusijas vadītājs Ivars Bušmanis gan Rozem iebilda, ka sarunu protokols liecina, ka Latvijas delegācija izšķirošajā balsojumā tikai atturējusies, tātad lēmums pieņemts vienbalsīgi – par.

LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere informēja, ka 2005. gadā lauksaimniecības pievienotā vērtība palielinājusies tikai par 0,2%, kas liecina par nozares augšupejas tempu. Viņa brīdināja, ka nepieciešams dot skaidrus signālus zemniekiem, ko darīt. Jaunajiem lauksaimniekiem, piemēram, šobrīd vajadzētu ieteikt pārņemt vecāku saimniecības, nevis pašiem ienākt biznesā.

Pārvēlētais ZSA priekšsēdētājs Valters Bruss uzrunā kongresam skaidroja, kādēļ Zemnieku saeima lemj, vai prasīt zemkopības ministra nomaiņu – lauksaimnieku neapmierinātība ar nozares vadību augusi ilgu laiku, un nu zemnieki kārtējo reiz jūtas piekrāpti. Arī šoferiem atņem tiesības par pārkāpumu viena soda punkta vērtībā, ja jau sakrāti 15. ZSA priekšsēdētājs skaidroja, ka arī neveiksmīgā tiešo maksājumu reformas ieviešana bijusi tikai pēdējais piliens. Nepadarīto darbu sarakstā Bruss minēja nevienlīdzīgos atbalsta nosacījumus ar citām valstīm, cukura nozares galu, lauksaimniecības attīstības vīzijas un plāna trūkumu un lauksaimniecības izglītības problēmas.

Bruss atgādināja, ka vēl aizvien nav izstrādāta risku apdrošināšanas sistēma, taču šogad ir izsaluši ziemāji un tādēļ zemniekiem pavasarī atkal būs jāprasa kompensācijas. Plašāka sabiedrība nespēj atbalstīt šādus maksājumus no valsts budžeta gadu no gada, tādēļ kompensāciju prasīšana grauj lauksaimniecības prestižu.

Bruss brīdināja, ka piensaimniecībā gaidāma strukturāla krīze, kad pēc trim līdz pieciem gadiem taps skaidrs, ka 10-50 govju saimniecības nav konkurētspējīgas. Būtu jāizstrādā aprēķini, kāds govju skaits nepieciešams saimniecībai, lai spētu izdzīvot un jāparāda, kurp doties tiem, kas no lauksaimniecības izstāsies.

Arī izstrādātais inflācijas apkarošanas plāns radīs problēmas lauksaimniecības sektorā, jo pielīdzinās zemniekus zemes spekulantiem. Ļoti daudziem zemniekiem jau ir vairāki nekustamie īpašumi, to nosaka lauksaimniecības zemes iegādes īpatnības. Līdz ar to, pērkot zemi, zemniekiem tiks piemērots 4% īpašuma nodoklis. Taču lauksaimniecībā zeme būtu uzskatāma par ražošanas līdzekli nevis par spekulatīvu darījumu objektu.

Bruss savu runu noslēdza ar skumju atziņu, ka aizvien biežāk viņam nākas domāt, vai ir tā vērts nodarboties ar lauksaimniecību, un ka būtu izdevīgāk pelnīt citā veidā, nevis pastāvīgi domāt, kā samazināt ražošanas izmaksas. Aicinot kongresu izvērtēt ministra darbību, Bruss teica: „Mēs ministrus neieceļam un arī nenoņemam. Taču mūsu pienākums ir skaļi paust viedokli par nozarē notiekošo.”

Pa atbildi Mārtiņš Roze norādīja uz iepriekšējo zemkopības ministru un citu partiju politiķu vainu lauksaimniecības neveiksmēs. Viņš arī atzina, ka laukos visa pamatā ir ražošana, un, ja nebūs ražošanas, nebūs arī līdzekļu sociāliem mērķiem. Mārtiņš Roze norādīja, ka, jo lielāki atbalsta maksājumi, jo lielāka vēlme neko neražot un informēja, ka viena no idejām ir izbeigt tiešmaksājumus un šos līdzekļus novirzīt projektiem, savukārt sociālo palīdzību laukiem izdalīt atsevišķi un tā arī nosaukt.

Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs atsaucās uz valdības vadītāja viedokli, ka sociālais atbalsts laukiem skaidri jāatdala no ražošanas atbalsta mehānismiem. Štokenbergs aicināja lauku cilvēkus nedzīvot ilūzijās, ka varēs savu nākotni nodrošināt no 600-1000 Ls, ko katru gadu saņem subsīdijās. Viņš arī aicināja Zemnieku saeimai rast iespēju nodrošināt savu pārstāvi Briselē.

Zemnieki diskusijā pauda dažādus viedokļus, sākot no pārmetumiem, ka vajadzēja par ministra demisiju nobalsot jau pagājušā gada kongresā, beidzot ar aicinājumiem sākt gatavoties nākamajai reformai – pārejai uz vienoto saimniecības maksājumu, kas notiks 2010. – 2013. gadā.