Zemnieku Saeimas valdes 2011. gada vērtējums.

Gada uzvara

Lauksaimniecībā apstrādāto zemes platību skaits pēdējos septiņu gadu laikā Latvijā pieaudzis par 20%, kas ir straujākais pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina «Eurostat» dati.

Gada notikums

Pamatakmens iemūrēšana jaunajai zemnieku piena pārstrādes rūpnīcai Jelgavā – līdz ar rūpnīcas pamatakmens ielikšanu tiek likti pamati arī stabilitātei kooperācijai un piena nozarē.  20 neatkarības gadi bija jānodzīvo lai 600 zemnieku saimniecības atkal noticētu kopīgam spēkam un savai varēšanai pārstrādāt savu saražoto pienu.

Gada vilšanas

Vienlīdzīga konkurence ir tikai Eiropas lozungs – vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu, kas vairāk tika solīta jaunajām dalībvalstīm bija „uzmanības novēršana” un dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, „iemidzināšana”. EK piedāvā arī turpmāk Baltijas valstīm viszemākos tiešmaksājumus – to paredz EK priekšlikums Eiropas Savienības budžetam pēc 2013. gada.   Saskaņā ar Komisijas  priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidēja atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki turpat trīs reizes vairāk – 142% no ES vidējā atbalsta.

Gada nejēdzība

Saeimas vēlēšanas. Un to dēļ Zemes kreditēšanas programmas ieviešanas atlikšana. Rezultāts – mūsu pamata dabas resursu lauksaimniecības zemi, izpērk ārvalstu pilsoņi.

Gada pārsteigums

Aktīvā valsts prezidenta A. Bērziņa iesaistīšanās lauksaimnieku interešu aizstāvībā. Pirmo reizi lauksaimnieki ir sadzirdēti un izprasti prezidenta līmenī.

Gada nedraugs

ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs D. Čološs. Solījumi izstrādāt taisnīgu Kopējās lauksaimniecības politiku un Baltijas situācijas izpratne ir tikai retorika. Taču prieks, ka Baltijas lauksaimnieki un tiešmaksājumu nevienlīdzība Čološa kungam „rādās sapņos”.

Gada sadarbība

Gada sākums Rīgu pārsteidza ar nepieredzētu sniega daudzumu un tehnikas trūkumu laicīgi iztīrīt ielas. Tad Rīgai palīgā steidzās zemnieki ar savu smago tehniku, lai rīdzinieki varētu pārvietoties pa ielām un izkļūt no aizsnigušajiem pagalmiem.

Gada gandarījums

Baltijas valstu lauksaimnieki beidzot apvienojušies kopīgai cīņai par taisnīgu Kopīgo Lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Kopīgas akcijas Tallinā, Rīgā, Viļņā un Briselē ir pamanāmas!