ZM: Latvijai izdevīgi nosacījumi jaunajā ES lauksaimniecības politikā pēc 2014. gada

Luksemburgā 24. un 25. jūnijā notika ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā panākta vienošanās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas nosacījumiem laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Šis lēmums ņem vērā valstu un valdību vadītāju vienošanos 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomē par izlīdzinātākiem maksājumiem. Tātad tiešie maksājumi Latvijā nākamā perioda ietvaros tiks vairāk nekā divkāršoti, sasniedzot 196 eiro par hektāru 2019. gadā. Situācijā, kad ES budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai no 2014. līdz 2020. gadam tika samazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Jaunā tiešo maksājumu, lauku attīstības un tirgus politika būs:

  • mērķtiecīgāka;
  • konkurētspējīgāka;
  • elastīgāka;
  • vairāk uz ražošanu vērsta;
  • zaļāka.

Tiešie maksājumi KLP ietvaros tiks paredzēti tikai aktīviem lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un uztur lauksaimniecības zemi ganīšanai un kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī mazajiem lauksaimniekiem, kas nodrošina lauku dzīvotspēju.

Īpašs papildus atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem.

Savukārt mazajiem lauksaimniekiem būs noteikts atbrīvojums no zaļināšanas prasībām un samazināts kontroles slogs.

Sākot ar 2015. gadu, piena ražošanas kvotu mehānisms izbeigs savu darbību un tas ir Latvijai izdevīgi. Turklāt papildus tika panākta vienošanās, ka gadījumā, ja kvotu atcelšana pēc 2015. gada radīs nevēlamas tirgus svārstības, Eiropas Komisija varēs iedarbināt attiecīgus instrumentus tirgus krīzes pārvarēšanai, līdzīgi kā pārējiem sektoriem.

Pozitīvs aspekts – „Skolas augļa” programmai ir gandrīz divkāršots kopējais finansējums, kā arī paredzēts ES atbalsts informēšanas pasākumiem.

Lai lauksaimnieks saņemtu tiešos maksājumus, izņemot mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu, būs jāievēro virkne zaļināšanas prasības, tomēr šo prasību piemērošanā Latvija Padomē panāca ievērojamu elastību, kas dos iespēju ievērojami atvieglot zaļināšanas prasības lauksaimniekiem novados, kur ir ļoti daudz mežu platību.

Svarīgi, ka pateicoties Latvijas ilggadējam pārliecināšanas darbam Briselē, turpmāk ievērojami tiks atvieglots lauksaimnieku iespējas apgūt līdz šim neapsaimniekotās zemes.

Svarīgi ir arī tas, ka Latvija varēs izvēlēties līdz 13% no tiešo maksājumu aploksnes izmantot ar ražošanu saistītam atbalstam.

Gan lauku attīstībā, gan tirgus pārvaldībā īpaši tiks veicināta kooperācija un sadarbība gan lauksaimnieku starpā, gan visā pārtikas ķēdē ar mērķi veicināt pārtikas ķēdes konkurētspēju un inovācijas.

Nākošajā periodā 30% Lauku attīstības programmas finansējuma būs jānovirza pasākumiem, kas saistīti ar vides mērķu sasniegšanu, t.sk. atbalsts mazāk lavēlīgajos apvidos. Tika panākta vienošanās, ka jaunā reformētā maksājumu shēma par saimniekošanu apvidos ar dabas ierobežojumiem, tiks sākta ne vēlāk kā 2018. gadā. Latvijai ir paredzēta iespēja jauno sistēmu ieviest jau no 2015. gada. Šī shēma aizvietos atbalstu mazāk labvēlīgajiem apvidiem. Latvijas gadījumā KLP reformas lēmums nozīmē to, ka šāds atbalsts būs pieejams lielākajā daļā Latvijas teritorijas. Šis atbalsts tiks mērķtiecīgāk sasaistīts ar lauksaimniecisko ražošanu.

Savukārt divreiz vairāk (5%) nekā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam periodā paredzēts LEADER pasākumiem, lai veicinātu vietējo attīstību lauku teritorijā ar LEADER pieeju.

Nākamajā periodā liels uzsvars tiks likts uz lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā strādājošo zināšanu un prasmju palielināšanu, sadarbību un inovāciju, lai veicinātu efektīvāku un konkurētspējīgāku ražošanu. Turpmāk Latvija varēs daudz mērķtiecīgāk ieguldīt lauksaimniecības sektora konkurētspējā, īpaši veicinot kooperāciju un stiprinot saimniecību dzīvotspēju.

Avots: ZM