ZSA ar premjeru spriež par aizdevējiem solītajiem pasākumiem

Pirmdien, 3.augustā, ZSA pārstāvji tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu saprašanās memorandos ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu iekļauto pasākumu gaidāmo ietekmi uz ražošanas sektoru. Sarunās tika apspriesti arī veidi, kā mazināt birokrātiju, īpaši lauksaimniecības transporta jautājumos.

Komentējot tikšanās laikā runāto,  Juris Lazdiņš norāda: „Mums ir prieks par kopīgu sapratni degvielas akcīzes nodokļa atmaksas jautājumos. Mēs, lauksaimnieki, esam gatavi no 2010.gada izmantot iekrāsoto degvielu, ja Finanšu ministrija būs gatava pietiekami operatīvi mainīt esošo sistēmu, šajā procesā domājot arī par uzņēmēju interesēm. Iekrāsoto degvielu, ko varētu iegādāties bez akcīzes nodokļa, lieto tikai ražošanas vajadzībām, ražošanas tehnikā. Lauksaimniecībā šāda sistēma jau sen ir citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā krāsota degviela jau tiek izmantota kurināmā vajadzībām. Tas ir vilks paēdis un kaza dzīva risinājums, veids kā ieviest Starptautiskajam Valūtas fondam solīto, tomēr nepadarot nozari konkurēt nespējīgu.”

Lauksaimnieki sarunās aicināja nopietni pārdomāt gaidāmās sekas, pirms palielināt nekustamā īpašuma nodokli ražošanai un mazināt ražošanas atbalstu. „Iespēja mazināt ražošanas atbalstu jāskata kontekstā ar gaidāmajām nodokļu izmaiņām. Šobrīd, piemēram, Vācijā nekustamā īpašuma nodoklis pat izcili auglīgai lauksaimniecības zemei ir šī brīža Latvijas līmenī un sasniedz tikai 10 Eiro par hektāru, kas ir aptuveni 0,1% no zemes vērtības, taču platību maksājumu atbalsts Vācijā ir piecas reizes lielāks kā Latvijā. Šādā situācijā pie mums palielināt nodokļus zemei līdz Eiropas Komisijai solītajiem 3% no kadastrālās vērtības nedrīkst. Arī iespējas mazināt subsīdijas ir tikai uz to atbalsta pasākumu rēķina, kuru finansējums līdz šim nonācis valsts institūciju funkciju uzturēšanai,” saka ZSA direktore Rita Sīle. 

Sarunās lauksaimnieki akcentēja nepieciešamību problēmas budžetā risināt, ne tikai izpildot vienošanās ar līdzekļu aizdevējiem, bet arī paātrinot reformas, lai valsts varētu reiz iznākt no ekonomiskās krīzes.

„Valstī daudz ko šobrīd var sakārtot bez papildus naudas. Jāpārskata normatīvie akti, un tie bez žēlastības jārevidē. Tādēļ ir vajadzīga nopietna politiskā griba,” norāda SIA „Ziedi JP” saimniece Irina Pilvere.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Latraps” direktors Edgars Ruža stāsta: „Šodien vienojāmies par tādu lauksaimniekiem svarīgu jautājumu virzību kā lauksaimniecības transportam iespēju izmantot divas piekabes, palielināt atļauto smagsvara kravu masu, noteikt skaidru regulējumu atkāpēm darba laika uzskaitei lauksaimniecības pašpārvadājumos. Šie jautājumi sarunās ar Satiksmes ministriju bija iestrēguši gadiem.”

Kā zināms, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas saprašanās memorandos ar Latvijas valdību iekļauti pasākumi, kas, ieviešot nepārdomāti, varētu tūlīt graut uzņēmējdarbību un ražošanu. Saskaņā ar parakstīto vienošanos, gaidāma degvielas akcīzes nodokļa atmaksas un subsīdiju samazināšana lauksaimniecībā, pašvaldībām būs iespēja palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% apmēram no kadastrālās vērtības, kā arī gaidāma Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu samazināšana lauksaimniecībā nodarbinātiem.