ZSA diskutē ar LAD un DNB banku par aktualitātēm lauksaimniecībā

Piektdien, 15. janvārī Zemnieku saeima rīkoja atvērto padomes sēdi, kurā kopā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktori un DNB bankas ekspertiem diskutējām par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un 2016. gadā sasniedzamajiem mērķiem. Sarunās LAD direktore Anna Vītola-Helviga iezīmēja divus galvenos jautājumus – plānotās izmaiņas maksājumu pieteikumu iesniegšanai 2016.gada sezonā, kā arī aktualitātes saistībā ar projektu pieteikumu iesniegšanu investīciju atbalstam. Savukārt DNB bankas pārstāvji uzklausīja  lauksaimnieku viedokli par sniegtajiem kreditēšanas pakalpojumiem, kā arī sniedza ieskatu nozares attīstības perspektīvās.

LAD direktore Anna Vītola – Helviga atzinīgi novērtēja dienesta un uzņēmēju paveikto iepriekšējā plānošanas periodā, kad Latvijai piešķirtais finansējums tika izlietots pilnībā.

LAD 2016. gadam ir izvirzījis ambiciozu mērķi strādāt daudz ātrāk un efektīvāk – platību maksājumus lielākam klientu skaitam izmaksāt ātrāk, nekā līdz šim. Lai īstenotu minēto, LAD ir iecerējis veicināt elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) izmantošanu. Pašreiz pastāvošā divu sistēmu pieteikšanās (papīra un elektroniskie pieteikumi) prasa gan krietnus resursus, gan ievērojami daudz laika. Spraiga diskusija izvērtās par gaidāmo lauku bloku un ainavu elementu precizēšanu Līdzīgi kā iepriekš, problēmas ir sagaidāmas saistībā ar iezīmēto platību pārklāšanos. Taču LAD piedāvā risinājumu šai problēmai – pārklātās teritorijas būs  sistēmā redzamas, tās būs  maināmas un  saimnieku starpā pārrunājamas.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sēdes dalībniekiem stāstīja, ka Latvijas ekonomikas tuvākās nākotnes attīstības perspektīvas ir diezgan labas, izaugsme šogad un nākamgad visdrīzāk paātrināsies. Taču lauksaimniecību vairāk ietekmēs situācija produktus tirgos pasaulē. Nav sagaidāms straujš produktu patēriņa pieaugums Latvijā, vismaz apjomu ziņā. Augot ienākumiem, cilvēki būs gatavi vairāk maksāt par kvalitāti un produkta tēlu. Saskaņā ar statistikas datiem, aizvadīto 20 gadu laikā pārtikas pirktspēja — par vidējo algu nopērkamais produktu daudzums ir strauji audzis, daļai produktu pat vairākkārtīgi. Taču pārtikas patēriņa apjoms uz cilvēku šajā laikā nav daudz mainījies, gaļas un piena produktu pārdošanai pieaugot, bet maizes un kartupeļu — samazinoties. Tāpēc zemnieku ienākumus var palielināt eksporta pieaugums, kā arī vietējā pārstrāde.

P.Strautiņš arī uzsvēra, ka jau tuvākajā nākotnē lauksaimnieki saskarsies ar strauju darbaspēka izmaksu pieaugumu. Ir gaidāma iekšējās migrācijas pastiprināšanās. Uzlabojoties mājokļu pieejamībai Rīgas reģionā, izzudīs šobrīd vēl vērojamais darbaspēka pārpalikums daļā reģionu, novedot pie algu kāpuma šajās vietās.

Klātesošie tika iepazīstināti ar DNB piedāvājumu tieši lauksaimniekiem – līzinga aizdevumu, kurš dod iespēju lauksaimniekiem ierasti vienkārši iegādāties pamatlīdzekļus, arī pašlaik, kad ir stājusies spēkā jaunā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) investīciju projektu atmaksas kārtība gadījumos, ja tiek izmantots finanšu līzinga produkts. Noslēdzot līzinga aizdevuma līgumu ar DNB līzings un saņemot LAD līdzfinansējumu, klientam tāpat kā līdz šim pārskaitīs visu līdzfinansējuma summu vienā reizē pēc objekta iegādes un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Zemnieku saeimas padomes sēdē kā labs uzņēmējdarbības piemērs tika minēts Zaļais publiskais iepirkums, kurš rada labus konkurences noteikumus Latvijas ražotājiem. Tajā pašā laikā ražotājiem ir jābūt uzmanīgiem, sadarbojoties ar vairumtirgotājiem, lai no vietējiem ražotājiem iegūtie piedāvājumi netiktu izmantoti tikai formāli – konkursam, bet arī reāli produkcijas realizācijai.

Pārrunājot kreditēšanas iespējas, Zemnieku saeima izteica nepieciešamību pārskatīt aizdevumu atmaksas noteikumus, procentu un pamata summas maksājumus piena nozares saimniecībām.