ZSA preses konference: valsts plāno būtiski samazināt atbalstu zemniekiem

Šodien preses konferencē biedrība „Zemnieku saeima” brīdināja: valdības plāni mainīt nodokļu politiku un mazināt atbalsta mehānismus būtiski samazinās iespējas izmantot Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas iespējas un sekmēs vietējās ražotās pārtikas konkurētspējas kritumu un lauksaimnieku saražotās produkcijas eksporta potenciāla samazināšanos. Lai gan pārtikas ražošana valstiskā līmenī šobrīd nosaukta par vienu no prioritārajām nozarēm, plānotie valdības lēmumi par to neliecina.

 Valsts ieguvumi no ES Kopējās lauksaimniecības politikas

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija pievienojās Kopējai lauksaimniecības politikai, kas paredzēja virkni mehānismu, kā finansiāli atbalstīt lauksaimniekus, palielinot to konkurētspēju, tai pat laikā paredzot Eiropas direktīvu un regulu ieviešanu, kas nodrošina iedzīvotājus ar augstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu un drošu pārtiku.

Pateicoties Kopējās lauksaimniecības politikas mehānismiem – struktūrfondiem, tiešajiem maksājumiem, subsīdijām, nodokļu atvieglojumiem un tirgus aizsardzības pasākumiem – patērētāji var iegādāties zemnieku produkciju par zemāku cenu.

Tas nav vienīgais Latvijas ieguvums. ES Kopējā lauksaimniecības politika paredz vērienīgu finansiālu atbalstu tieši lauku teritorijas attīstībai, ainaviskās vides sakopšanai un nodarbinātības veicināšanai lauku reģionos, veidojot laukus par pievilcīgu darba un dzīves vietu iedzīvotājiem.

ES Kopējā lauksaimniecības politika nodrošina vienotu un plašu lauksaimniecības produktu noieta tirgu visā Eiropas Savienībā. Tas sekmē mūsu lauksaimnieku saražotās produkcijas eksportu. Pateicoties ieviestajām direktīvām, mūsu lauksaimnieku produkti var lepoties ar augstu kvalitāti, kas tiek nodrošināta visos audzēšanas un ražošanas procesos.

Valsts plāno lielā mērā atteikties no līdzdalības lauksaimnieku atbalstīšanā

Ir bažas, ka ierobežotā valsts budžeta apstākļos, pildot ar starptautiskajiem aizdevējiem slēgtās vienošanās, valdība var atteikties no valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un dalības Eiropas atbalsta mehānismos lauksaimniecības nozarei vai apgrūtināt uzņēmējdarbību, mainot uzņēmējdarbības pamata noteikumus – nodokļu līmeni, dīzeļdegvielas akcīzes kompensācijas. Paralēli tam, lai gan valsts līmenī birokrātijas mazināšana ir noteikta par prioritāti, faktiski process ir pārāk lēns. Līdz ar to šobrīd ES Kopējās lauksaimniecības politikas sniegtās iespējas Latvijas lauksaimniecībā ir apdraudētas. Tas vēl vairāk pasliktinātu mūsu valsts ražotāju konkurētspēju brīdī, kad tieši pārtikas ražošana kļuvusi par vienu no valsts ekonomikas spēcīgākajām nozarēm, uz kuru tiek liktas lielas cerības par valsts izvešanu no ekonomiskās krīzes.

 

Maira Dzelzkalēja, biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece: „Mēs, lauksaimnieki, jau 5 gadus esam vienotā tirgū, taču ar vismazākajiem hektārmaksājumiem ES. Jebkuri samazinājumi esošajos, jau tā vājajos atbalsta mehānismos, var neatgriezeniski iedragāt pārtikas ražošanas nozari Latvijā. Gan Eiropas inspektori, gan vietējās kontroles institūcijas stingri kontrolē ES daudzo prasību ievērošanu ražošanas procesā, un tās neviens negatavojas atcelt. Un tās neapšaubāmi sadārdzina produkcijas pašizmaksu.”

 

Jau šobrīd zināms, ka nākamajā gadā zemnieku saimniecības sagaida nacionālo subsīdiju un valsts līdzfinansējuma projektiem ievērojama samazināšana. Nākamgad plāno būtiski samazināt akcīzes nodokļa kompensācijas lauksaimniekiem. Pēc Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra aprēķiniem tas nozīmēs izmaksu palielinājumu līdz pat 23 latiem par hektāru. Tai pat laikā valdība vilcinās ieviest marķēto degvielu lauksaimniecības tehnikai, kas ļautu degvielu ražošanas vajadzībām nopirkt uzreiz bez akcīzes nodokļa. Citās valstīs šāda sistēma pastāv jau gadu desmitiem.

Nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšana zemei līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības nozīmēs ievērojamu izmaksu palielinājumu lauku saimniecībām (piemēram, no 10 līdz 30 latiem par hektāru). Šīs izmaiņas zemniekiem nozīmēs nodokļa palielināšanu 3-6 reizes. Piemēram, Vācijā ar izcili auglīgu zemi nodoklis sastāda vien 0,01% no zemes vērtības.

 

„Tiek plānots ieviest dzīvojamo telpu nodokli, kas būtiski ietekmēs tās saimniecības, kuras savulaik ir paplašinājušas platības, pārpērkot zemes reizē ar mājām, kuras pametuši iedzīvotāji. Nu arī par tām būs jāmaksā nodoklis, lai gan šajās mājās dzīvot gribētāju nav un nebūs.  Lauksaimniekus, protams, ietekmēs arī gaidāmais PVN palielinājums līdz 23%. Izmaiņas zemniekus ietekmēs divējādi – palielināsies izdevumu apjoms, lai samaksātu nodokļus valstij, bet samazināsies iedzīvotāju pirktspēja un pieprasījums pēc saražotās produkcijas (iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās),” tā Maira Dzelzkalēja.

 

Juris Lazdiņš, biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības „Lazdiņi” saimnieks: „Šobrīd izskatās, ka valsts plāno kārtējo dunča dūrienu mugurā lauksaimniekiem. Mēs, zemnieki, nevaram saprast, kāpēc valdība nevar sākt ar birokrātijas un tās saistīto uzpūsto izmaksu apkarošanu valstī, bet tā vietā tā zāģē zarus, uz kuras pati sēž! Tik drastiski lēmumi nozīmēs vienīgi mūsu lauksaimnieku vēl mazāku konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem un Latvijas pašu ražojumu izzušanu. Vietējā lauksaimnieku produkcija maksās daudz dārgāk, cilvēki to nevarēs atļauties, rezultātā arī Latvijas pārtikas ražošana izzudīs.”

 

Juris Cīrulis, zemnieku saimniecības „Mežacīruļi” saimnieks: „Šobrīd valdībai ir jādomā risinājumi, jo, tik strauji palielinot lauksaimnieku izdevumus nozīmēs, ka lauksaimniecība Latvijā var izzust kā tautsaimniecības nozare. Vietējai zemnieku produkcijai pieaugs pašizmaksa, jo līdz šim daļu izmaksu sedza ES Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta mehānismi. Cilvēki vairāk par pārtiku kā šobrīd samaksāt nespēs, jo tiem vienkārši nebūs naudas.. No tā ieguvēji noteikti nebūs ne Latvijas iedzīvotāji, ne Latvijas valsts.”

 

Biedrība „Zemnieku saeima” aicina valdību nekavējoši ieviest lauksaimnieciskajai ražošanai un pārtikas nozarei būtiskus sekojošus risinājumus:

  • Ieviest marķēto dīzeļdegvielu no 2010. gada 1. janvāra lauksaimniecības ražošanai;
  • Samazināt PVN pārtikas precēm, tādejādi nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku ierobežotas pirktspējas apstākļos;
  • Nekavējoši mazināt birokrātiju un veikt strukturālas izmaiņas valsts pārvaldē;
  • Nepalielināt nodokļu slogu ražošanas nozarēm.

Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija, kas darbojas lauksaimniecības sektorā un lauku attīstības jautājumos, kā arī plaši aizstāv lauksaimnieku viedokli un intereses. Organizācijas biedri ir vairāk nekā 800 lauksaimniecības uzņēmumi visā Latvijā.