ZSA vērtē 2015. gadu lauksaimniecībā

GADA LEPNUMS. Latvija ir nostiprinājusi pozīcijas Eiropas Savienības (ES) valstu saimē, godam novadot prezidentūru ES Padomē. Savukārt lauksaimnieku organizācijas jūnijā Latvijā uzņēma Eiropas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītājus COPA – COGECA prezidija sēdē. Lepojāmies paši un ar lepnumu viesiem rādījām Latvijas saimniecības. ”Zemnieku saeimas” (ZSA) šī gada īpašais gandarījums – par COPA viceprezidenti atkārtoti ievēlēta Maira Dzelzkalēja.

GADA NEUZTICĒŠANĀS LAUKSAIMNIEKIEM. Finanšu ministrija ir klaji diskreditējusi lauksaimnieku viedokli, ieviešot krāsotas dīzeļdegvielas sistēmu. Lēmums tika pieņemts, neskatoties uz Eiropas Komisijas (EK) Nodokļu un Muitas savienības slēdzienu, ka lauksaimniecības darbiem paredzēto dīzeļdegvielu var neiekrāsot. Notiekošais ir uzskatāms piemērs, ka pat apzinoties, ka mērķis neattaisno līdzekļus, birokrātus tas neinteresē. Par ierēdņu lēmumu no sava maciņa maksās Latvijas lauksaimnieki..

GADA IZAICINĀJUMS. Tiešmaksājumu zaļināšanas prasību ieviešana sprinta ātrumā, jo par nosacījumiem lauksaimnieki uzzināja vien pavasara sējas karstumā. Latvijas lauksaimnieki kopumā ar šīm birokrātiskajām, kā arī no saimnieciskā viedokļa neloģiskām, prasībām veiksmīgi ir tikuši galā. Arī mūsu maksājumu aģentūra – Lauku atbalsta dienests (LAD) smago darbu paveica, un, pretstatā dažām citām ES vecajām valstīm, mūsu IT sistēmas nenobruka. Apzināmies, ka sistēma un prasības ir pārāk birokrātiskas un šādā izpildījumā mērķi – padarīt lauksaimniecību zaļāku, netiek izpildīti. Tāpēc 2016. gadā ir jāturpina dialogs ar politikas veidotājiem.

GADA AKTIVITĀTE. Ārējie apstākļi Latvijas ražotājiem un pārstrādātājiem ir likuši meklēt jaunus noieta tirgus. Šis process prasīs pielāgošanās laiku, taču pašreizējā kustība ir mērķtiecīga. Gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem ir jāpacenšas, lai izcīnītu savu vietu starptautiskajos tirgos. Lepojamies ar kooperatīvu “Mūsmāju dārzeņi”, kuri nodibinājuši jaunu sadarbību ar Uzbekistānas tirgotājiem, tirdzniecības procesā ieviešot kvalitātes shēmas. Arī “Latvijas Pienam” šis gads ārējo tirgū apgūšanā ir bijis ļoti aktīvs.

GADA KUSTĪBA. Šogad savu darbību ir uzsācis Latvijas Zemes fonds. Jau pirmajos darbības mēnešos tas ir saņēmis vairākus īpašuma pārdošanas pieteikumus, kas liecina par zemes īpašnieku interesi savus īpašumus nodot lauksaimnieciskās darbības attīstībai.

GADA NERAŽA. Sarežģījumi piena lopkopībā, kas sākās pagājušā gadā, ir turpinājušies. Piena iepirkuma cena nav palielinājusies, turklāt ir atcelts kvotu režīms. Minēto iemeslu dēļ Eiropas dalībvalstu starpā ir palielinājusies konkurence piena tirgū. Tāpat šogad Latvijas teritorijā turpināja uzliesmot ĀCM, liekot vairākām saimniecībām apturēt cūkkopību un veikt ārkārtas pasākumus slimības ierobežošanai.

GADA KOOPERĀCIJA. Piena nozares glābšanā iesaistījās arī citu nozaru pārstāvji, graudu kooperatīvam LATRAPS pat sākot nodarboties ar svaigpiena iepirkšanu.

GADA PRIEKS. Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas lauksaimniecībā Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietnieks, z/s “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis tika apbalvots ar Ministru Kabineta Atzinības rakstu.

GADA SATRICINĀJUMS. Ģeopolitiskie saspīlējumi pasaules karstajos punktos. Pieaugot globalizācijai, katra cittautu nelaime mums vairs nešķiet tik tāla. Bēgļu plūsmas, tirdzniecības apgrūtinājumi, fiziski apdraudējumi arvien tiešāk skar arī citas pasaules valstis. Šajā laikā mums jābūt vienotiem un stipriem, neļauties maldiem un provokācijām. Visas Eiropas lauksaimnieki otrpus dzeloņstiepļu žoga pret ūdensmetējiem un politiķiem, kuri cīnoties ar migrantu krīzi gandrīz pamet likteņa varā lauksaimniecības nozari.

GADA ZAUDĒJUMS. Kooperatīvs “Trikāta”. Daudzu lopkopēju ilgi lolotā ideja.

GADA PRIEKS POLITIKĀ. Atšķirībā no pārējām tautsaimniecības nozarēm, Zemkopības ministrijai ir izdevies saskaņot Eiropas Komisijas jauno Lauku attīstības programmu 2014.-2020. Jau šogad Latvijas lauksaimnieki sāk apgūt šos tik būtiskos resursus.

2016. GADA APŅEMŠANĀS. ZSA turpinās spiest uz birokrātisko sistēmu:

– lai panāktu zaļināšanas prasību vienkāršošanu;

– neatlaidīgāk strādāt pie tā, lai Saeimas tautsaimniecības komitejā tiktu ņemts vērā arī lauksaimnieku viedoklis;

– jauno projektu ietvaros rūpēsimies, lai lauksaimnieki saņemtu noderīgākās zināšanas jaunāko pieredzi no citu valstu kolēģiem.