Finanšu pratība ir atslēga lauksaimniecības nozares attīstībai

Lai stiprinātu dialogu un sadarbību starp lauksaimniekiem un finanšu nozari, Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar biedrību “Zemnieku saeima” aizvadīja semināru “Finanšu pratības veicināšana lauksaimniekiem un sadarbības stiprināšana ar finanšu nozari”. Seminārā eksperti uzsvēra, ka veiksmīgai sadarbībai nepietiek tikai ar labu ražu vai labiem piena izslaukumiem, jo izšķiroša nozīme ir datu analīzei, finanšu plānošanai un spējai laikus rīkoties kritiskās situācijās.

Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps, atklājot semināru, uzsvēra nozares nozīmīgumu Latvijas ekonomikā. Lauksaimniecība ir viens no kreditētākajiem sektoriem Latvijā, un no kopējā banku kredītportfeļa aptuveni 1 miljards eiro ir izsniegts tieši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm. “Mēs apzināmies lauksaimniecības nozares izaicinājumus, tāpēc šis ir solis pretim atklātai sarunai. Pusēm, izprotot nozaru specifiku, ir vieglāk rast kopīgus risinājumus,” uzsvēra U. Cērps. Viņš arī iezīmēja pozitīvu tendenci, ka procentu likmju kritums ir veicinājis kreditēšanas pieaugumu un uzņēmēju pozitīvu skatījumu par nākotni.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicināja lauksaimniekus mainīt domāšanu, uzsverot, ka finanses ir tikpat svarīgs resurss kā zeme vai darbaspēks. “Par zemi un izejvielām mēs runājam daudz, bet par finanšu resursu plānošanu pārāk maz. Ir pienācis laiks par šo runāt atklāti, labāk ir uzdot jautājumus tagad un saņemt atbildi, nekā pēc tam domāt, kāpēc es to neizdarīju,” sacīja J. Lazdiņš. Viņš norādīja, ka šis laiks ir izaicinājumiem bagāts un prasa no saimniekiem ne tikai agronomiskas, bet arī finansista zināšanas.

Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība pēc banku un citu finanšu iestāžu speciālistiem, kuri profesionāli izprot lauksaimniecības nozares specifiku, lai sarunas nebūtu tikai par datiem, bet par reālo situāciju. Vienlaikus dalībnieki dalījās pieredzē par nepieciešamību domāt par ražošanas izmaksu samazināšanu kā arī “neiet uz maksimālajām tonnām”, ja tas nenes papildus peļņu, kā arī aicināja ar banku un citām finanšu iestādēm runāt laicīgi, nevis gaidīt pēdējo brīdi.

Semināra galvenās atziņas:

1. Visas saimniecības tika aicinātas pāriet no vienkāršā ieraksta uz divkāršā ieraksta grāmatvedību. Tas ļautu ne tikai bankām un ikvienam finansētājām labāk novērtēt kredītspēju, bet arī pašam saimniekam pārredzēt patieso finanšu ainu.
2. Plānošanai ir būtiska nozīme, jo plāni, kas balstīti tikai uz optimistiskiem scenārijiem, var būt ārkārtīgi bīstami. Svarīgi ir paredzēt un atbilstoši vadīt riskus un veidot uzkrājumus “labajos gados”, lai pārdzīvotu krīzes.
3. Būtiski ir domāt par krīzes vadības principu ieviešanu, jo krīzes situācijā svarīgākais ir ātra lēmumu pieņemšana, izmaksu samazināšana un neitrāla vai pozitīva naudas plūsma.
4. Svarīgi ir izmantot finanšu nozarē pieejamos, vairāku gadu laikā sevi labi apliecinājušus instrumentus, piemēram, , termiņu pagarināšanu, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus un “Altum” Zemes fonda reversās nomas iespējas.
5. Saziņa ar finanšu institūcijām ir nepieciešama uzreiz, tiklīdz saimniecība redz vai paredz pirmās grūtību pazīmes, piemēram, augustā vai septembrī, nevis decembrī.

Finanšu nozares asociācija un biedrība “Zemnieku saeima” vienojās arī par ciešāku savstarpējo sadarbību, lai veicinātu lauksaimniecības nozares veiksmīgu attīstību.

Semināra pilns ieraksts pieejams saitē: