Šobrīd ir sācies pēdējais piena kvotas gads un šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms ir palicis iepriekšējais – 781 132 tonnas. 2014./2015. piena kvotas gadā valsts kvota vairs netiek palielināta par vienu procentu, kā tas bija līdz šim. Kārtējais piena kvotas gads ir sācies 2014. gada 1. aprīlī un beigsies 2015. gada 30. martā.
.
Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem no šā gada 1. aprīļa līdz 5. maijam piena kvotas izpilde ir 7,94 procenti. Salīdzinot piegādes kvotas ietvaros iepirktā piena apjomu ar iepriekšējā gada aprīli, šogad piens ir iepirkts par 12 procentiem vairāk.
.
Piensaimniecības nozares attīstības un izslaukuma pieauguma rezultātā piena kvota tiek pildīta intensīvāk. Līdz ar to ZM atgādina, ka katram ražotājam ir jāseko līdzi savas kvotas izpildei. Tas nozīmē, ka ražotājam ir jāveic piena kvotas izpildes uzskaite un plānošana savā saimniecībā (tiktāl, cik to neietekmē ārējie faktori), lai novērstu piešķirto piena kvotas pārsniegšanu vai tās neizpildīšanu. Kvotu sistēmā katru piena kvotu (t.i., piegādes un tiešās tirdzniecības) administrē atsevišķi, tāpēc, valsts mērogā pārsniedzot ierobežojošo daudzumu, ražotājam būs jāmaksā soda nauda – 27,83 eiro par katriem 100 kilogamiem virskvotas piena. Sods par pārsniegto kvotu būs jāmaksā piena kvotas īpašniekam – piena ražotājam.
.
Ņemot vērā faktu, ka 2013./2014. kvotas gadā kvotas izpilde bija 99,1 procents, Latvijā pastāv iespēja pārsniegt piegādes piena kvotu, par ko būs jāmaksā ES noteiktā soda nauda, tāpēc ražotājiem ir nepieciešams rūpīgi apsvērt kvotas iespējamos darījumus – kvotas pirkšana, pārdošana un kvotu pārveidošana, līdz ar to piena ražotājs nepieciešamības gadījumā var meklēt iespēju savu kvotu samazināt vai attiecīgi palielināt. Ja saimniecība nespēj izpildīt piena kvotu, pastāv iespēja iznomāt vai pārdot daļu no piena kvotas vai, ja ir pārtraukta piena ražošana, tad var atteikties no piena kvotas, par to informējot LDC, kas šo daudzumu ieskaitīs valsts rezervē.
.
Lai novērstu vai samazinātu piena kvotas pārsniegšanu, ZM ierosina:
1) izmantot darījumus ar piena kvotām (pirkšana, noma, kvotas pārveidošana);
2) regulēt izslaukuma vai tauku procentu, plānojot slaucamo govju ēdināšanu;
3) palielināt pašpatēriņam paredzēto piena daudzumu – ataudzējamo telīšu un nobarojamo teļu ēdināšana;
4) izvērtēt ganāmpulka kvalitāti – lielāka slaucamo govju brāķēšana un plānota jaunu telīšu iegāde vai ataudzēšana pēc kvotas gada beigām;
5) izvērtēt slaucamo govju apsēklošanas laiku attiecībā uz atnešanās periodu (sākot ar 2015. gada aprīli).
.
Izvērtējot saimniecības efektivitāti un ekonomisko situāciju, lauksaimniekam pašam būtu jāizlemj, vai kvotas pārsniegšanas gadījumā maksāt soda naudu un vai tomēr samazināt piena apjomu. Par papildus iespējamiem risinājumiem, lai novērstu vai samazinātu piena kvotu pārsniegšanu, lauksaimnieki var vērsties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.
.
ZM uzsver, ka saskaņā ar 2009. gada 8. septembra MK noteikumiem Nr.1040 “Piena kvotu administrēšanas noteikumi” piena ražotājiem, kuri piegādā pienu vairākiem piena pircējiem, rakstiski jāinformē LDC par to piena pircēju, kurš piena kvotas pārsniegšanas gadījumā veiks maksājumu par ražotāja pārsniegto piena kvotu Lauku atbalsta dienestam.
.
Visa informācija par valsts piena kvotas izpildi ir apskatāma LDC mājas lapā www.ldc.gov.lv.
.
Avots: ZM
