Saeima ceturtdien vēl otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Medību likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt medību iespējas, mazinot ierobežojumus medībām, paplašinot tām pieejamo platību un medību rīku klāstu.
Medību iespējas ir jāpaplašina, jo Latvijā ir palielinājusies atsevišķu dzīvnieku populācija, līdz ar to ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem. Likumprojekts esot veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti – samazinot platības, kurās medības ierobežotas, un paplašinot medību rīku klāstu.
Grozījumu sākotnējo variantu iesnieguši deputāti gan no koalīcijas, gan no opozīcijas – Andris Kazinovskis, Mārtiņš Bondars (AP), Jānis Dūklavs (ZZS), Ēriks Pucens (KPV LV), Edmunds Teirumnieks (NA) un Jānis Cielēns (JKP).
Saeima noraidīja vairākus deputātu Ļubovas Švecovas un Evijas Papules priekšlikumus, kuri, kā skaidroja politiķes, bija paredzēti dabas un vides aizsardzībai.
Debatēs Papule norādīja, ka šis likumprojekts ir sensitīvs un tajā divas puses nespēj vienoties par “elementārām lietām”. “Mednieki, kas, protams, ir vairāk draugus šeit atraduši, un dabas draugi, kas aicina ievērot zināmu sabalansētību starp abām pusēm,” skaidroja deputāte. Viņa uzsvēra, ka komisijā, izskatot šo likumprojektu, nesaņēma atbildi no nevienas atbildīgās ministrijas par to, kādi ir ekonomiskie ieguvumi vienā vai otrā gadījumā.
Papule vēlējās uzzināt, kāds ir fiskālais ieguvums vai nodarījums dabai. Tāpat viņa akcentēja, ka Eiropā runā par zaļo kursu un vides aizsardzību, tāpēc, viņasprāt, uz šo likumu jāskatās tādā kontekstā.
Vēlāk opozicionāre rosināja deputātus vairāku kritēriju izstrādi, lai nodrošinātu kompromisu starp abām pusēm, nodot Ministru kabinetam. Viņasprāt, valdībai jāatrod kopsaucējs starp abām pusēm, uzklausot atbildīgās ministrijas.
Švecova norādīja, ka atsevišķos jautājumos likumprojektā tika rasti kvalitatīvāki risinājumi, nekā sākotnēji tika piedāvāts. Taču vairākos citos jautājumos mednieku, medību lielo saimniecību lobija spēki grozījumu sagatavošanā bija pārāk stipri, lai ņemtu vērā atbildīgās vides konsultatīvās padomes un ornitologus pārstāvošās biedrības viedokli, pauda deputāte.
Švecova norādīja, ka viena no mazo mednieku apvienībām iebilst pret likumprojektā paredzētu lielu platību nodrošināšanu medību veikšanai, jo mazās medību saimniecības var operatīvāk reaģēt uz dažādām situācijām. Deputāte arī negatīvi novērtēja to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieņēmusi pasīvu lomu likumprojekta izskatīšanas gaitā.
Savukārt deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) aicināja piekrist Saeimas Tautsaimniecības komisijā atbalstītajai grozījumu redakcijai un norādīja, ka, jo lielāks medību kolektīvs, jo lielāka ir tā pārraudzībā esošā teritorija. Tāpat lielāki medību iecirkņi ļauj ilgtspējīgāk saimniekot, tas nodrošinot arī atbildību pret dabu, jo nav vajadzīgs mazākā teritorijā nomedīt lielāku dzīvnieku skaitu, pauda deputāts.
Saeima lēma likumā arī noteikt, ka, ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, medīt pilsētu teritorijā atļauts saskaņā ar pašvaldības noteikto kārtību. Pašvaldība izdos saistošos noteikumus par medībām pilsētā, nosakot teritorijas (zonas), kurās atļauts medīt, un, ja nepieciešams, papildus medību jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem nosakot arī medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus.
Kā cita starpā norādīts likumprojekta anotācijā, palielinoties atsevišķu dzīvnieku populācijām, ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā – pamatā tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs.
Deputāti skaidro, ka tāpēc likumprojekts veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti – samazinot platības, kurās medības ierobežotas, paplašinot medību rīku klāstu, kā arī novēršot ar informācijas ieguvi konstatētās problēmas.
Kā politiķi skaidro likumprojekta anotācijā, pēdējos gados ir būtiski pieaugušas pārnadžu, pamatā stirnu, staltbriežu un aļņu populācijas, līdz ar to pieaudzis arī dzīvnieku blīvums platības vienībā. Rezultātā ir būtiski pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā – pamatā tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs, uzsver deputāti.
“Tas norāda, ka šo dzīvnieku populāciju blīvums ir pārsniedzis ilgtspējīgo robežu, jo dzīvnieki sāk noplicināt barības bāzi. Tas savukārt rada būtiskus zaudējumus zemniekiem un meža īpašniekiem, kā arī būtisku izdevumu pieaugumu aizsardzības pasākumu veikšanai,” akcentēts izmaiņu pamatojumā, kurā vienlaikus paredzēts risināt atsevišķas tehniskas un redakcionālas lietas.
Parlamentārieši skaidro, ka pēc izmaiņu pieņemšanas samazināsies medījamo dzīvnieku postījumi lauksaimniecības kultūrām un mežam. Tāpat samazināsies zaudējumi zemniekiem un meža īpašniekiem. Pilnvērtīgāk tikšot apsaimniekotas savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas un medību platības. “Tas kopā ir priekšnosacījums pozitīvai ietekmei uz tautsaimniecību,” uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Pēc likuma pieņemšanas par tā izpildi atbildīgā valsts iestāde paredzēta Valsts meža dienests.
