Zemnieku saeima Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu nākotnes lauksaimniecības politikai kopumā vērtē pozitīvi, tomēr jautājums jāskata no vismaz divām pusēm. Pirmais, ko Latvijas lauksaimnieki vienmēr akcentējuši, ir godīgs tiešo maksājumu sadalījums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Darbojamies vienā tirgū, arī nosacījumi un ierobežojumi ir vienādi kā Francijas un Īrijas, tā Latvijas lauksaimniekam, tomēr finansiālais atbalsts, ko saņemam par šo nosacījumu pildīšanu, ir būtiski atšķirīgs. Eiropas Komisija šo problēmu nerisina, piedāvājot scenāriju, kur Latvijas lauksaimnieki 2027. gadā saņemtu vien 77 % no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra. Pozitīvi vērtējam mūsu premjera panākto Eiropadomes sanāksmēs par nākamo ES daudzgadu budžetu, izcīnot finansējumu, kurš Latvijas lauksaimniekiem piedāvā 82 % no ES vidējo tiešo maksājumu apmēra 2027 gadā. Tas nav ideāli, bet labāk nekā EK piedāvājums.
No otras puses – skatāmies optimistiski uz stratēģiskā plāna regulas piedāvājumu. Patīkami, ka EK piedāvājums paredz lielāku ambīciju dabas aizsardzībā, nepieļaujot produkcijas kritumu. Tiešo maksājumu kontekstā tiek piedāvāts pilnveidot pamatprasību kopumu, un piedāvāt lauksaimniekiem ieviest speciālas eko-shēmas. Lauku attīstības plānā paredzēts plašāks atbalsts agrovides pasākumiem, videi un klimatam draudzīgām investīcijām, mazajiem lauku uzņēmējiem LEADER pieejā, kā arī īpašs atbalsts mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem. Nelielas bažas rodas par to, vai jaunās pamatprasības Baltijas lauksaimniekus nenostādīs relatīvi sliktākā pozīcijā nekā rietumu lauksaimniekus, jo vairākas pamatprasības, piemēram, organisko augšņu aizsardzība, un pasākumi augsnes erozijas mazināšanai, bija paredzēti visām valstīm vienādi, tomēr jāņem vērā, ka Latvijā organisko augšņu īpatsvars ir augsts, taču erozijas riski salīdzinoši zemi, līdz ar to, nebūtu objektīvi visām valstīm piemērot vienādu pieeju. Šobrīd gan redzams, ka Ministru padome un Eiropas Parlaments savās pozīcijās tam ir pievērsis lielāku vērību, un gala kompromiss Latvijas lauksaimniekiem varētu būt pieņemams.
Lielākā problēma ar nākotnes KLP mūsu redzējumā ir tās vienkāršota un populistiska interpretācija nacionālajā līmenī. Ne tik daudz Zemkopības ministrijā, kā kopējā politiskajā telpā – redzam, ka politiķi ne visai vēlas iedziļināties jautājumā pēc būtības, jo lauksaimniecība un tās izaicinājumi ir sarežģīti, ļoti kompleksi. Tāpēc daudzi politiķi meklē vienkāršākos izskaidrojumus un risinājumus: jāpalielina bioloģiskās platības, un atsevišķas platības jāizslēdz no ražošanas, tad viss notiks. Kamēr bioloģisko platību palielināšana var palīdzēt risināt vides un bioloģiskās daudzveidības problēmas, šāds paņēmiens nav efektīvs klimata problēmu risināšanā, tostarp var būtiski apdraudēt pārtikas nodrošinājumu, lauku ekonomisko dzīvotspēju, un valsts budžeta ienākumus no lauksaimniecības. Nepieciešama bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta izmaksas restrukturizācija, jo skaidri redzam, ka, par spīti platību pieaugumam, produkcijas apjomi krīt, un šobrīd tie ir ārkārtīgi zemi. Pat tās bioloģiskās lauksaimniecības nozares, kurās redzama attīstība, primāri ir privātu uzņēmumu un individuālu saimnieku veiksmes stāsts, nevis valsts politikas sasniegums. Diemžēl spiediens saglabāt esošo, bioloģisko ražošanu neveicinošo, modeli, ir liels. Te gan jāatzīmē, ka situācija saimnieku līmenī un politikas līmenī ir ļoti dažāda, jo ir vairāki ļoti veiksmīgi bioloģiskie ražotāji, kuri piekrīt, ka esošais modelis nav attīstību veicinošs, un nepieciešama restrukturizācija – jāatļauj sertificēt daļu saimniecības, jāļauj izmaksāt atbalstu par jaunām bioloģiskajām platībām arī plānošanas perioda vidū, maksājums jāpiesaista dzīvnieku vienībai, nevis zāles hektāram, utt.
Lēmumu pieņēmēju pusē vēlamies redzēt vairāk ekspertīzes un zinātnisku pamatojumu parādīšanos: ietekmes novērtējumu par to, ko katra darbība jaunajā plānošanas periodā nozīmēs klimata politikas kontekstā, kā tā ietekmēs ekonomiku, lauku dzīvotspēju. Šobrīd, diemžēl, redzam tikai to, ka liela daļa deputātu populistiski, vadoties no savas šaurās pieredzes, vēlas noteikt to, kā nozarei attīstīties, ignorējot neatkarīgo ekspertu, nozares dalībnieku un zinātnieku viedokli. Kompetences trūkums, ieviešot nākotnes KLP, var izrādīties Latvijas lauksaimnieku lielākais drauds.
Par Ekoshēmām
Šobrīd paredzam, ka trialogu sarunās par nākotnes KLP stratēģisko plānu regulu, visticamāk tiks panākta vienošanās, ka ekoshēmu pasākumiem jāparedz krietni lielāks tiešo maksājumu apmērs – iespējams, pat 20 %, taču tajā nesaskatām neko sliktu. Finansējumam primāri jānokļūst tajās saimniecībās, kuras saimnieko atbildīgi, videi un klimatam draudzīgi. Tomēr ekoshēmām jābūt loģiskām un lauksaimniekiem pieejamām. Liela ambīcija ir apsveicama, bet tā var kļūt bezvērtīga, ja lauksaimnieki, izvērtējot pasākumus, sapratīs, ka tie ir par sarežģītu, un izlems tiem nepieteikties. Tādēļ vienmēr Zemkopības ministrijai esam uzsvēruši, ka ekoshēmu pasākumiem ir jāpilda izvirzītais mērķis, tomēr tiem arī jābūt gana viegli ieviešamiem un pievilcīgiem visiem lauksaimniekiem. Piemēram, lai klimata politikas kontekstā mazinātu SEG emisijas, šobrīd ZM piedāvā pasākumu ‘’tiešā sēja vai joslu apstrāde’’, kas, nenoliedzami, ir labs pasākums SEG emisiju mazināšanai no aramzemes. Tomēr, ņemot vērā šādai tehnoloģikai nepieciešamo tehnikas vienību augstās izmaksas – lieljaudas traktorus un attiecīgās bezapstrādes/rindu apstrādes sējmašīnas – to varēs ieviest vien daļa saimniecību, kas ir ekonomiski spēcīgākas. Ja pasākums ietvertu arī augsnes minimālo apstrādi – diskošanu, vai kultivēšanu, tā būtu lieliska alternatīva. Lai arī minimālā apstrāde klimatam nenes tik apjomīgu SEG emisiju mazināšanu, tomēr vismaz daļā aramzemes, to ieviest varētu teju visas saimniecības, arī mazie zemnieki. Līdz ar to kopējais ieguvums SEG emisiju mazināšanā nacionālā līmenī būtu lielāks nekā tad, ja pasākumam pieteiktos šaurs, spēcīgu saimniecību loks. Līdzīga situācija ir arī citās ekoshēmās, kur tiek plānots veidot sarežģītus atbalsta saņemšanas nosacījumus. Joprojām uzstājam, ka ekoshēmām jābūt viegli izpildāmām – ja lopkopji kūtsmēslus iestrādā ar tehnoloģijām, kas mazina SEG emisijas, tad par tām pienākas ekoshēmu atbalsts, ja lauksaimnieks audzē tauriņziežus, kas piesaista atmosfērā esošo slāpekli, arī tās platības ir tiesīgas saņemt ekoshēmu atbalstu. Vēlme pārlieku sarežģīt ekoshēmas novedīs pie tā, ka lauksaimnieki tām vienkārši nepieteiksies, jo nebūs gatavi uzņemties tik ambiciozas saistības, tā rezultātā zaudētāji būs visas iesaistītās puses.
Autors: Valters Zelčs, ZSA Ārpolitikas eksperts
