Vakar, 4.novembrī Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītāji nosūtīja kopīgi parakstītu vēstuli jaunajam Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu vairs nekavēties un steidzami lemt par atbalstu piena ražotājiem.
Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: „Šonedēļ aprit tieši 3 mēneši, kopš Krievijas Federācija noteica pārtikas embargo. Šajā laikā piena iepirkuma cenas ir pazeminājušās par 25% un lielākā daļa lauksaimnieku strādā zem pašizmaksas, kas nav ilgtermiņa saimniekošanas modelis. Lauksaimniekiem vienmēr ir jāievēro visi Eiropas noteikumi, bet situācijā, kad lauksaimniekiem ir nepieciešams Eiropas atbalsts, mēs tiekam nošķirti un solījumus neviens negrasās pildīt. Šī vēstule ir atgādinājums par solījumiem, un mēs no jaunā Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāra Fila Hogana gaidām ātru rīcību, lai saimniecības šajos sarežģītajos piena krīzes apstākļos spētu saglabāt savu darbību.”
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Eiropas Savienības lēmums par sankcijām Krievijai, protams, bija jāpieņem, taču svarīgi arī uzņemties kopīgu atbildību par šī lēmuma sekām. Vislielākie cietēji no Krievijas atbildes reakcijas uz sankcijām šobrīd ir piena ražotāji ES austrumu pierobežā, un Eiropa nevar tagad pamest šīs valstis vienatnē, mēs sagaidām solidaritāti zaudējumu kompensēšanā. Piena nozare šobrīd balansē uz būt vai nebūt robežas, nav pieļaujama ilgāka kavēšanās atbalsta sniegšanā.”
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka: „Eiropas Komisija joprojām nav rīkojusies, lai sniegtu atbalstu ES lauksaimnieku ražošanas un konkurētspējas saglabāšanai, lai gan par EK politisko lēmumu šobrīd maksā tieši lauksaimnieki, kurus smagi ietekmējis Krievijas embargo. Tā vietā tiek apgalvots, ka KLP riska fonds paredzēts lauksaimnieciskām krīzēm, bet šī esot ekonomiska krīze un katras valsts lauksaimniekiem šī situācija jārisina pašiem. Latvijas lauksaimnieki vienmēr ir cīnījušies pašu spēkiem, bet šoreiz ar to vien nepietiek – lai saglabātu pienkopības saimniecības, ir nepieciešams finansiāls atbalsts ne tikai no valsts, bet arī Eiropas Komisijas līdz svaigpiena cenas tirgū stabilizēsies.”
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs:„Eiropas Komisijai ir jāpieņem lēmumi un konkrēta rīcība, lai sniegtu solīto atbalstu piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai. Ja Baltijas valstis ir vienotajā ES valstu saimē, tad arī ES ir jābūt solidārai pret visām dalībvalstīm, jo mēs joprojām esam nevienlīdzīgā situācijā, saņemot viszemākos tiešmaksājumus un, arī tagad lemjot par kompensāciju piešķiršanu, jautājums tiek novilcināts. Tā nav normāla situācija un tas nav godīgi pret Baltijas lauksaimniekiem.”
No Latvijas vēstuli parakstīja biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, biedrības „Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas” valdes priekšsēdētāja Aija Balode un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Līdz šim Latvijas piena ražotāji ir saņēmuši tikai solījumus. Septembra vidū Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs vizītē Latvijā solīja rast iespēju sniegt atbalstu piensaimniekiem. Tāpat oktobra vidū Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā tika izskatīts šis jautājums un lielākā daļa ES dalībvalstu pauda solidaritāti Baltijas valstu un Somijas lūgumam kompensēt piena ražošanas nozares lauksaimniekiem radušos zaudējumus. Taču jautājuma risināšanai nepieciešamie pasākumi joprojām nav veikti un piena ražotāji ir tuvu izmisumam.
