Lauksaimnieki ir sašutuši, jo Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija nav paredzējusi atbalstu lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanai turpmākajos gados. Šī atbalsta programma vēsturiski tika izveidota, lai Latvijas lauksaimnieki varētu iegādāties zemi ar līdzīgām procentu likmēm, kā tas ir vecajā Eiropā. Šāds lēmums būtiski samazinās vietējo saimniecību konkurētspēju par zemi, salīdzinot ar ārvalstu investoriem, kuri turpmāk varēs par daudz izdevīgākiem nosacījumiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un pat veselas saimniecības.
Kredītprocentu dzēšana tika paredzēta ne tikai par zemes iegādi, bet arī par tādiem ieguldījumiem, kā būvniecība, ilggadīgo augļkopības kultūru stādu iegāde, lauksaimniecības tehnikas, iekārtu, aprīkojuma, vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde un īstermiņa aizdevumu kredītprocentu daļēja dzēšana.
Šo atbalstu saņēma fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības. 2019. gadā uz šo atbalstu bija pieteikušies 2668 pretendenti, kas pamatā ir mazās un vidējās ģimenes saimniecības, un 16 kooperatīvās sabiedrības.
Šāda atbalsta programma bija svarīga gan lauksaimniekiem, gan kooperatīviem, ņemot aizdevumus, gan arī bankām, aizdevumus izsniedzot, tāpēc vadošās lauksaimnieku organizācijas: biedrība „Zemnieku saeima”, „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” un „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” aicina rast līdzekļus kredītprocentu daļējai dzēšanai 2021. gadā un turpmākajos gados, lai negrautu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
2021. gadam Zemkopības ministrijas budžeta projekta apakšprogrammā 21.01.00 „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 23 720 490 EUR, no kuriem, diemžēl, nav paredzēts finansējums investīciju veicināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām.
ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Viens no Valdības uzstādījumiem Covid-19 radīto seku mazināšanai, bija uzsvars uz ekonomikas, tajā skaitā lauksaimniecības nozares, sildīšanu. Kredītprocentu dzēšanas programma ir būtiska, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanu un modernizāciju. Diemžēl, Zemkopības ministrija ir izvēlējusies cita veida prioritātes un neieklausās ražotāju viedoklī. Tas negatīvi ietekmēs mūsu lauksaimniecības konkurētspēja Eiropas Savienībā.”
