Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre šonedēļ Kopenhāgenā piedalījās Ziemeļamerikas un Eiropas Savienības lauksaimniecības konferencē, kur pārstāvēja ES lauksaimnieku un kooperatīvu viedokli paneļdiskusijā par inovāciju un tehnoloģiju attīstības nozīmi modernā lauksaimniecībā.
Ik pēc diviem gadiem Ziemeļamerikas un Eiropas Savienības lauksaimniecības konferencē satiekas nozares eksperti, lai kopīgi spriestu par aktualitātēm. Šogad galveno apspriežamo jautājumu sarakstā – inovācijas un tehnoloģijas kā galvenie modernas un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības veicinātāji, starptautiskā tirdzniecība, lauksaimniecības un ekonomikas attīstība, tirgus tendences un mārketings.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Paneļdiskusijā par inovāciju un tehnoloģiju attīstības nozīmi modernā lauksaimniecībā uzsvēru, ka inovatīvie risinājumi ir instrumenti, kas šodienas lauksaimniekiem ir vitāli nepieciešami, lai cīnītos ar tādiem izaicinājumiem kā: tirgus svārstības, klimata pārmaiņas un sabiedrības gaidas no nozares. Tehnoloģijas dod iespēju lauksaimniekiem būt ekonomiski veiksmīgākiem, pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, piesaistīt jauno paaudzi lauksaimniecībai, kā arī atvieglo ikdienas darba režīmu (piemēram, dzīvnieku ēdināšanas un slaukšanas roboti, automātiskā stūrēšana, utt).
Kas nepieciešams, lai modernās tehnoloģijas izmantotu aktīvāk? Pirmkārt, tām jākļūst draudzīgākām lietotājiem! To attīstīšanā jāiesaista zemnieki, jo tikai lietotāji pateiks, kas strādās un kas nē! Tehnoloģijām ir jābūt ekonomiski izdevīgām, tām jāspēj sevi atpelnīt. Jābūt pieejamām konsultācijām un zināšanām, kā tehnoloģijas lietot, un, protams, likumdošanai, kas ļauj šīm tehnoloģijām ienākt ikdienas dzīvē.
Piemēram, jaunās selekcijas metodes (NBT) šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums Eiropas Savienībā. Šīs jaunās metodes ļautu ātrāk iegūt šķirnes, kuras ir noturīgākas pret slimībām, pielietojot vadītu mutaģenēzes procesu. Ja Eiropā neļaujam izmantot šīs jaunās metodes, un neļaujam audzēt ĢMO, bet, atstājot savus ražotājus un selekciju ar vecajiem instrumentiem, mēs ļoti strauji zaudēsim konkurētspēju, jo nespēsim pielāgoties pasaules patērētāju un klimata izmaiņām. Salīdzinājumam – jaunās metodes ļautu jaunas šķirnes izstrādāt gandrīz uz pusi ātrāk.”
Paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ļoti liels izaicinājums ir uz zinātniskiem faktiem balstīta diskusija starp sabiedrību, zemniekiem un politiķiem. Mums ražotājiem ir daudz aktīvāk jāiesaistās dialogā ar sabiedrību, jāstāsta un jārāda, kā mēs strādājam, jo pretējā gadījumā nevaram sagaidīt sapratni no sabiedrības un politiķiem.
PRESES RELĪZE_Lauksaimniekiem visā pasaulē svarīgas jaunās tehnoloģijas_20.09.2019.
