Lauksaimnieki aicina ātrāk pieņemt zemes iegādes nosacījumus

28/04/2014

Jau šonedēļ, 1.maijā pārtrauks darboties desmit gadus ilgušie zemes ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādei citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, tomēr joprojām nav skaidrs, kad varētu stāties spēkā Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju sagatavotie grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

.

Biedrība “Zemnieku saeima” un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu darbu pie grozījumu pilnveidošanas, un aicina Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju veltīt šim mērķim lielākus cilvēkresursus, kā arī iesaistīt darbā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekspertus. Kvalificēta personāla iesaiste likuma grozījumu tapšanā viennozīmīgi veicinātu gan tā izskatīšanas tempu, gan kvalitāti.

.

ZSA valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: “Aktīvi piedaloties komisijas sēdēs un darba grupās, redzam, ka darbs pie šiem grozījumiem ir pietiekami sarežģīts. Ņemot vērā citu valstu ievērojamo pieredzi dažādu lauksaimniecības zemes tirgošanas ierobežojumu noteikšanā, Latvijai ir laba iespēja atrast piemērotāko variantu, vienlaikus mācoties no citu kļūdām. Šobrīd ir palicis pavisam nedaudz skatāmo jautājumu, lai likumu skatītu 2.lasījumā, un mēs ticam, ka to varēs izdarīt pirmajā maija plenārsēdē. Taču, lai likumprojektu kvalitatīvi un savlaicīgi pieņemtu trešajā un galīgajā lasījumā šajā Saeimas sesijā, atbildīgajām institūcijām ir jādomā par kapacitātes vairošanu, piesaistot papildus resursus, pretējā gadījumā mēs riskējam, ka kritēriju pieņemšana iestiepsies ļoti tālā nākotnē. Jau no 1.maija jebkurš ES pilsonis varēs iegādāties Latvijas lauksaimniecības zemi, un šādi varam ilgtermiņā zaudēt daļu savas valsts stratēģiskā resursa. Tādēļ aicinām zemes iegādes kritērijus pieņemt pēc iespējas ātrāk.”

.

Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece: “Grozījumi ir jāskata plašā kontekstā, jo šī ir viena no retajām reizēm, kad lauksaimniecības nozares likumdošanā tiek virzīts tik apjomīgs un atbildīgs likumprojekts, kas skar ļoti dažādas interešu grupas, ne tikai lauksaimniekus, bet ikvienu zemes īpašnieku, ārvalstu investorus un citus. Vairāk kā pusceļš līdz ierobežojumu pieņemšanai ir noiets, taču, lai panāktu maksimālu iesaistīto pušu iebildumu atrisināšanu, akūti nepieciešams komisijas un ZM darbā iesaistīt papildus ekspertīzi no citām valsts institūcijām.”