2018-01-26
KAS VĒRTĪGS KŪTSMĒSLOS?
2018.gada 9.februārī biedrība “Zemnieku saeima” un Valsts augu aizsardzības dienests aicināja sanāksmē piedalīties saimniecības, kurām interesē efektīva kūtsmēslu apsaimniekošana, kā arī institūciju un mācību iestāžu pārstāvjus, kuru kompetencē ir organiskā mēslojuma lietošana.
Darba kārtība ŠEIT
Pirmais seminārs “Kas vērtīgs kūtsmēslos?” projekta Manure Standards jeb Uzlaboti kūtsmēslu standarti ilgtspējīgai barības elementu pārvaldībai un emisiju samazināšanai jeb Kūstmēslu standarti norisinājās LLKC birojā Ozolniekos un pulcēja 47 dalībniekus. Semināru organizēja ZSA un VAAD.
Par tēmas aktualitāti informēja gan ZM atbildīgās personas, gan projekta partneris VAAD. Projekta konsultants LLU profesors Andis Kārkliņš klātesošos informēja par vēsturiskiem pētījumiem, kas veikti Latvijā par kūstmēsliem un akcentēja to, ka pēdējo gadu laikā nav iegūta ticama informācija, kas varētu uzlabot pašreizējos kūtsmēslu standartus. Kūtsmēslu analīzes veic atsevišķas saimniecības, kā arī atsevišķu projektu ietvaros, tāpēc dati nav salīdzināmi un interpretējami. Profesors gan akcentēja to, ka mēslu analīžu veikšana ir resursu ietilpīgs process, un tāpēc pasaulē vairāk izmanto aprēķinu metodiku, par pamatu ņemot barības vielu apriti saimniecībā.
VAAD Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle vēlreiz visus klātesošos informēja par normatīvo aktu prasībām kūtsmēslu izmantošanai, akcentējot uz problēmām, veicot kontroles. Savukārt VAAD eksperts Lauris Leitāns informēja par projektu kopumā, akcentējot, kādas konkrētās darbības tiks veiktas saimniecībās. Būtiskākais – saimniecībām būs jāaizpilda anketa, ar kuras palīdzību paredzēts iegūt visaptverošu informāciju par saimniekošanu. Anketa būs vienāda visu valstu partneriem, kas palīdzēs izveidot vienotu metodoloģiju.
ZSA lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska semināra dalībniekus informēja par citiem projektiem, kuros arī apskata kūtsmēslu problemātiku. Eksperte norādīja, ka projekta GreenAgri ietvaros ņemto kūtsmēslu analīžu rezultāti atšķiras no standartā iekļautās informācijas. Turklāt būtisks slāpekļa zudums vērojams procesā no kūts līdz krātuvei.
Savukārt LLKC loplopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere klātesošajiem uztveramā veidā atgādināja par liellopu ēdināšanas pamatprincipiem, lai pēc iespējas samazinātu gan metāna, gan amonjaka emisijas, ko izdala dzīvnieki. Jo produktīvāki dzīvnieki, jo mazākas emisijas uz saražotās produkcijas vienību.
Uz jautājumu, ko no dalības projektā iegūs saimniecības, atbilde semināra gaitā tika rasta sekojoša: tiks izstrādāta vienota metodika kūtsmēslu paraugu ņemšanai (būs arī videoapmācība), kas palīdzēs pašiem saimniekiem paņemt korektu paraugu, lai gūtu priekšstatu par kūtsmēslos esošajām barības vielām. Otrs ieguvums – balstoties uz izvēlēto saimniecību (Latvijā kopumā tās būs 26 saimniecības) kūtsmēslu analīžu rezultātiem, tiks pilnveidots standarts. ZSA ieskatā, ir būtiski papildināt informāciju esošajā standartā par augstražīgo govju grupu (izslaukums virs 10 000 kg gadā), zīdītājgovīm un aitām. Uzlabots standarts ļaus Latvijas saimniecībām neveikt kūtsmēslu analīzes katru gadu, bet savus aprēķinus veikt pēc standartā esošās informācijas.
Prezentācijas:
Lauris Leitāns, VAAD – Kūtsmēslu standarti
Skaidrīte Rulle, VAAD – Normatīvo aktu prasības kūtsmēslu izmantošanai. Šī brīža problēmas.
Iveta Grudovska, ZSA – Zemnieku saeimas projektu aktualitātes
Iveta Ozoliņa, ZM – Kūtsmēslu standarti
Andis Kārkliņš, LLU – Kas vērtīgs kūtsmēslos
Silvija Dreijere LLU – Slaucamo govju ēdināšana emisiju mazināšanai
Projekta “Kūtsmēslu standarti” (Uzlaboti kūtsmēslu standarti ilgtspējīgai barības elementu pārvaldībai un emisiju samazināšanai/ Manure Standards) #R057 ietvaros.
