27.februārī biedrība “Zemnieku saeima” organizēja semināru “Govju precīzā ēdināšana – izaicinājums nākotnes piena ražotājiem, ietekme uz vidi”, kas notika Ozolnieku Tautas namā, Rīgas iela 23, Ozolnieki.

Govju ēdināšana ir pirmsākums barības vielu daudzumam un saturam govju mēslos. Jo precīzāk tiek veikta dzīvnieku ēdināšana, jo efektīvāk barības vielas izmantojas dzīvnieka organismā, atteicīgi mazāks veidojas barības vielu atlikums mēslos un pats galvenais – samazinās barības vielu N un P emisiju risks tālākajā kūtsmēslu apsaimniekošanas procesā – kūtsmēslu glabāšanā un izkliedē. Attiecīgi, barības vielu saturs kūtsmēslos nosaka tālākās mēslu glabāšanas, apstrādes un izkliedes tehnoloģijas. Skābināšanas tehnoloģija ir viena no iespējamajiem risinājumiem, un lai politiski izlemtu par tās tālāko ieviešanu vai neieviešanu Latvijā, kā arī lempu par nepieciešamajaiem atbalsta pasākumiem, nepieciešams plašāks skatījums un situācijas vērtējums.

Semināra pirmajā daļā klātesošie varēja iepazīties ar ārzemju pieredzi govju precīzā ēdināšanā. Baltic Agro grupas pārstāvis Vilomix Baltic stāstīja par precīzās ēdināšanas pamatprincipiem un minerālvielu nodrošinājuma precīzu izpildi piensaimniecībā. Savukārt Organe institūta pārstāvis Henning Lynsgo Foged no Dānijas informēja par Baltic Slurry Acidifica projekta pieredzi kūtsmēslu skābināšanā un vides situāciju saistībā ar precīzo slaucamo govju ēdināšanu. Dienas pirmo daļu noslēdza Lauksaimniecības datu centra pārstāvis ar prezentāciju: Informācijas pārnešana no ganāmpulka uz LDC datu bāzi izmantojot elektroniskās krotālijas.

Semināra otrajā daļā vērtīgu informāciju sniedza Latvijas eksperti. Par precīzās ēdināšanas ekonomisko ietekmi stāstīja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa, savukārt par barības izmantojamību un ietekmi uz vidi informēja LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere. Semināru noslēdza Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Brizga, informējot par piensaimniecības ietekmi uz vidi.

ANO Klimata pārmaiņu konference 2015. gadā – aizsargāt pārtikas ražošanu, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
•Lopkopības nozare pasaulē rada 20% no kopējām SEG emisijām.
• Metāns (CH4) ir 39% no kopējām lopkopības emisijām.
REGULA (ES) 2018/842 nosaka, ka Latvijai salīdzinājumā ar 2005. gadu jāsamazina SEG emisijas par 5%.

DARBA KĀRTĪBA_27.februāris_GOVJU ĒDINĀŠANA

PREZENTĀCIJAS NO SEMINĀRA PIEEJAMAS ŠEIT:

• Barības izmantojamība un ietekme uz vidi.
• Elektronisko krotāliju izmantošana saimniecībā
• Govju precīzā ēdināšana – izaicinājums nākotnes piena ražotājiem, ietekme uz vidi
• Piensaimniecības slodzes vidē
• Precīzas ēdināšanas pamatprincipi. Minerālvielu precīza izpilde.
• Precīzā mikroelementu barošana
• Slaucamo govju precīzas ēdināšanas saistība ar piensaimniecības ekonomiku