2019-05-30
2019.gada 29.maijā Zemkopības ministrijā notika seminārs – diskusija “Projekts GreenAgri – atziņas un nākotnes izaicinājumi”. Semināra pirmajā daļā biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska iepazīstināja ar projekta “GreenAgri” demo saimniecību rezultātiem Latvijā un Igaunijas pieredzi projektā. Savukārt biedrības “Zemnieku saeima eksperte Zanda Melnalksne stāstīja par “Vides prasību ievērošanu un efektīvu organisko mēslu apsaimniekošanu”.
Pilotprojektā Latvijā tika iesaistītas 11 saimniecības. Visās saimniecībās tika atrastas iespējas veikt uzlabojumus. Īstenotās darbības bija dažādas: sākot ar kūtsmēslu izkliedes labāku plānošanu un beidzot ar izkliedes tehnoloģijas maiņu un inovatīvu piedevu izmantošanu kūtsmēslu apsaimniekošanā.
Vissvarīgākais rezultāts bija visu lauksaimnieku informētības palielināšana, saņemot konsultācijas un izmēģinot jaunas kūtsmēslu apsaimniekošanas prakses reālajā dzīvē. Projekta eksperti cer, ka projekta gaitā gūtā pieredze un zināšanas tiks izmantotas fermā. Paredzams, ka turpmāka videi nekaitīgu kūtsmēslu apsaimniekošanas prakses īstenošana samazinās barības vielu izskalošanos no kūtsmēslu uzglabāšanas un izplatīšanās. Tā rezultātā samazinās barības vielu slodze uz virszemes un gruntsūdeņiem.
Turpmāk jāievēro labas lauksaimniecības prakses principi, kas ir arī lopkopības saimniecības vides pārvaldības pamats. Ir jāievēro tiesību aktos noteiktās vides prasības un, ja iespējams, jāpiemēro ieteiktās pamatnostādnes.
Ir svarīgi izmantot metodes (no domāšanas līdz iekārtām un tehnoloģijām), kas nodrošina vismaz noteikto vides aizsardzības līmeni. Tas ir ieteicams visām saimniecībām, sākot no (organiskā) mēslojuma izplatīšanās perspektīvas plānošanas līdz:
– Regulāras augsnes agroķīmiskās analīzes, lai noteiktu barības vielu līmeni augsnē,
– Regulārāras kūtsmēslu analīzes lai noteiktu reālo barības vielu līmeni kūtsmēslos,
– Precīzi līdzsvarot augu barības vielas apstrādātajos laukos,
– Mēslošanas līdzekļus izkliedēt saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem.
Objektīva un precīza mēslošanas plāna izstrāde, ņemot vērā augsnes un kūtsmēslu analīzi, ir nozīmīgs pasākums līdzsvarotas un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā. Tā dod lauksaimniekiem iespēju sasniegt cerēto ražu ne tikai saimniecības līmenī, bet arī atsevišķi pa laukiem.
Izkliedējot kūtsmēslus, ir svarīgi atrast veidu, kā pēc iespējas vairāk barības vielu paliek izmantojamas augiem un tiek uzkrātas augsnē un pēc iespējas mazāk apkārtējā vidē, kur to nevar izmantot (izskalošanās gruntsūdeņos, emisija gaisā).
Organiskais mēslojums jāizplata ar tādā, tehnoloģijām, kas rada ļoti nelielu barības vielu zudumu. Labākais tehnoloģiskais risinājums ir nekavējoties iestrādāt kūtsmēslus augsnē.
Barības vielu zudumu samazināšanos var panākt arī, pārvietojot mēslošanas iestrādes darbības no rudens uz pavasari, kad veģetācija ir aktīva.
Lai samazinātu barības vielu izskalošanos periodā, kad nenotiek intensīva augu veģetācija, piemēram, rudenī, ieteicams sēt ziemas kultūras vai uztvērējkuktūras. Ja tas nav iespējams, tad augu atlieku atstāšana ziemas periodā samazina arī barības vielu izskalošanos.
No ūdens apsaimniekošanas viedokļa saimniecībām būtu jāveic pilna drenāžas sistēmu uzskaite, lai noteiktu esošo situāciju un problēmas. Piemēram, drenāžas kolektora izejošās plūsmas var aizsērēt vai laika gaitā nonākt zem ūdens līmeņa, kas būtiski kaitē šo sistēmu funkcionalitātei.
Paaugstinātu nitrātu koncentrāciju ūdens paraugos varētu samazināt, izmantojot atsevišķus vai kombinētus ūdens apsaimniekošanas rīkus, no kuriem viena no efektīvākajām ir buferjoslas ar intensīvu veģetāciju.
Palielinoties interesei par jaunām tehnoloģijām, ieteicams sazināties ar pētniecības iestādēm, tādejādi uzlabojot abpusēju sadarbību un nodrošinot visaptverošu un pilnvērtīgu informācijas apriti, kā arī visoptimālākā rezultāta un atbilstošāko risinājumu sasniegšanu.
