20. aprīlī Maira Dzelzkalēja-Burmistre un Valters Zelčs piedalījās Baltijas – ziemeļvalstu stratēģisko plānu sanāksmē, kurā diemžēl sapratām, ka šobrīd ar stratēģiskā plāna izstrādi esam tikuši vistālāk, jo bijām vienīgā valsts, kas varēja prezentēt konkrētus pasākumus un likmes, kuras plānots ieviest no 2023. gada ekoshēmu un agrovides pasākumos. “Diemžēl” jāsaka tāpēc, ka mēs saprotam, ka citās ES dalībvalstīs šī pasākumu izvērtēšana notiek daudz smalkāk un šķiet, ka atbalsts Latvijā tiek sadalīts no otra gala. Respektīvi – nevis tiek identificēti trūkumi un vājās puses, tad identificēti veidi, kā tos uzlabot un tad izveidot pasākumu ar atbalsta likmi, bet Latvijā tiek izdomātas nozares, kam nepieciešams atbalsts, izdomāta atbalsta likme, pasākums un veids, kā to identificēt stratēģiskajā plānā. Līdz ar to mums ir lielas bažas, ka šie pasākumi nebūs loģiski sadalīti un visiem pieejami. Zviedrijā plāno ieviest 2 pasākumus, kas aptvers pilnīgi 100% visus lauksaimniekus. Turpretī Latvija ir vienīgā valsts ES, kura plāno ieviest 8 ekoshēmu pasākumus! Latvijā izskatās, ka 40-50% lauksaimnieki šiem ekoshēmu maksājumiem nemaz nevarēs tikt klāt.