Pavasarī aicinājām biedrus un citas iesaistītās puses piedalīties aptaujās par līgumu slēgšanas risinājumiem. Sakām paldies visiem, kas veltīja laiku un atbildēja uz virkni jautājumu. Apkopoti gan Latvijas, gan citu valstu dati un dalāmies ar rezultātiem.

Šajā projekta posmā tika izstrādāti tādi līgumu veidi, kas zemes īpašniekus motivētu sasniegt ar vidi saistītus mērķus. Lai līgumi būtu praktiski pielietojami, bija jānoskaidro zemes īpašnieku un citu iesaistīto pušu viedoklis. Viena aptauja tika veidota zemes īpašniekiem, otra – viņu sadarbības partneriem (valsts iestādēm, pašvaldībām, organizācijām, kas saistītas ar šo jomu).  Aptauju saturs visās valstīs bija vienāds, tāpēc dati ir salīdzināmi.

Latvijā aptaujāts 101 zemes īpašnieks un vairāk nekā 30 sadarbības partneri, bet kopumā projektā – 3017 zemes īpašnieki un 513 sadarbības partneri.

Aptaujās tika vērtēta attieksme pret šāda tipa līgumiem kopumā:

• Uz rezultātu balstīts līgums – noslēdzot uz rezultātu balstītu līgumu, zemes īpašnieks saņem maksājumu tikai sasniedzot noteiktus vides vai klimata mērķus. Zemes īpašnieks pats var brīvi lemt par apsaimniekošanas pasākumiem, piemēram, noteikt, kā veicināt ūdens aizsardzību, ainavas uzlabošanu, bioloģisko daudzveidību vai oglekļa piesaisti. Līgumā tiek  definēti precīzi rādītāji un uzskaites sistēma rezultātu novērtēšanai.  Uzņemoties līgumsaistības, zemes īpašniekam ir pieejamas konsultācijas vai apmācība, un tiek nodrošināta iespēja iesaistīties uzraudzībā.
• Kolektīvi īstenots līgums – zemes īpašnieks pievienojas zemes apsaimniekotāju (lauksaimnieku vai mežsaimnieku) grupai, kas kopīgi piesakās kompensācijas saņemšanai, lai īstenotu vides vai klimata pasākumus. Lai saņemtu maksājumu, jāsasniedz minimālais grupas dalībnieku skaits (piemēram, 5) no noteikta reģiona. Grupas locekļi izlemj par pasākumu īstenošanu un teritoriju. Grupas ietvaros zemes apsaimniekotāji un konsultanti dalās zināšanās un atbalsta vides mērķu sasniegšanu.
• Līgums ar pārtikas ķēdes dalībniekiem – zemes īpašnieks kā lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir daļa no pārtikas ķēdes (ražotājs, pārstrādātājs, mazumtirgotājs, izplatītājs). Zemes īpašnieks noslēdz līgumu, saskaņā ar kuru apņemas sasniegt vides vai klimata mērķus, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Bieži vien lauksaimniecības produktiem tiek piešķirta īpaša etiķete. Produktu tirgū var pārdot par salīdzinoši augstāku cenu nekā līdzīgu produktu, par ko maksā pārstrādātājs vai mazumtirgotājs.
• Zemes lietošanas līgums ar vides prasībām – zemes lietotājs noslēdz zemes lietošanas līgumu ar valsts vai pašvaldības institūciju, saskaņā ar kuru apņemas pievērst īpašu uzmanību vides uzlabošanas vai aizsardzības prasībām, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās prasības l/s ražošanai, izmantojot no valsts vai pašvaldības nomātu zemi. Zemes lietotājs zemes īpašniekam maksā mazāku nomas maksu nekā par līdzīgu zemi saskaņā ar parastajiem zemes lietošanas līgumiem, lai kompensētu papildu pūles. Līgumā ir noteikta videi draudzīga apsaimniekošanas prakse iznomātajā zemē, lai saglabātu vai uzlabotu vides mērķu sasniegšanu.

Kas ietekmē zemes īpašnieku vēlmi iesaistīties ar vidi saistītos pasākumos

Aptaujā novērtēti dažādi faktori, kas ietekmētu vēlmi noslēgt šādus līgumus. Latvijas zemes īpašnieki vispozitīvāk novērtējuši iespēju, ka kompensācija ir atkarīga no sasniegtajiem  rezultātiem jeb – jo labāki rezultāti, jo lielāka kompensācija. Nākamais pozitīvāk novērtētais faktors ir iespēja pašiem izvēlēties tās darbības, kas tiek veiktas, lai sasniegtu ar vidi saistītos rezultātus, tātad – noteikumus diktēt vēlas paši zemes īpašnieki. Šiem faktoriem ar diezgan līdzīgiem rezultātiem seko kompensācijas saņemšana ik gadus, pirkuma garantija (garantija, ka saražotie produkti tiks nopirkti, ja tiek pildīti līguma nosacījumi), iespēja piedalīties apmaksātās apmācībās un samazināta zemes nomas maksa.

Savukārt kā nemotivējoša novērtēta kompensācijas saņemšana kolektīvi (iespēja, kas tiek paredzēta, vides mērķu sasniegšanā sadarbojoties – kompensācija tiek izmaksāta grupai, kas paši to sadala),  uzraudzība “no augšas”, kolektīvs līgums, periodiski maksājumi un princips “maksā pircējs”, kas nozīmē, ka izmaksas, kas rodas, sasniedzot vides mērķus, tiek ierēķinātas saražoto produktu gala cenā.

Salīdzinot Latvijas un projektā iesaistīto valstu kopējos rezultātus, redzams, ka kopumā rezultāti ir optimistiskāki nekā Latvijā, t.i., ir mazāk faktoru, kas novērtēti kā demotivējoši.  Tomēr kopējos rezultātos pirmās vietas kā motivējošie faktori ieņem tie paši, kas Latvijā.

Arī citās valstīs diezgan negatīvi novērtēta kolektīvā maksājuma iespēja, tomēr pret sadarbību kā tādu nav tik lielu iebildumu kā Latvijā, kas varētu būt skaidrojams ar labāk attīstītām sadarbības tradīcijām.

Kādus līgumu veidus esam gatavi izmantot

Vērtējot tieši četrus līgumu veidus, redzams, ka gan Latvijā, gan kopumā visās valstīs respondenti atzīst, ka ir lielāka iespēja iesaistīties uz rezultātiem balstīta līguma īstenošanā.

Uz rezultātiem balstīts līgums gan Latvijā, gan kopumā respondentiem šķiet viegli saprotams, īstenojams un ekonomiski izdevīgs.

Latvieši kritiskāk nekā pārējās valstis raugās uz iespēju sadarboties ar citiem zemes īpašniekiem, tomēr arī citu valstu pārstāvji ir diezgan rezervēti. Šis līguma veids, lai gan šķiet diezgan saprotams, respondentiem nešķiet viegli īstenojams, kas tiek skaidrots ar neuzticību partneriem un neskaidrību, kas notiek, kad partneri nepilda norunātās darbības. Pastāv iespēja, ka kāds no partneriem neizpilda prasības, kā rezultātā zaudē visi iesaistītie.

Arī iespēja iesaistīties pārtikas ķēdes līguma īstenošanā Latvijā tiek vērtēta nedaudz rezervētāk nekā citviet.  Galvenie iemesli tam ir neskaidrība, vai saražotajai produkcijai būs pircēji, kas gatavi par produktiem maksāt vairāk. Salīdzinājumā ar Latviju, ārvalstu respondentiem tas šķiet saprotamāks un īstenojamāks nekā latviešiem, kaut arī ne pārāk ekonomiski izdevīgs. Latvijā pastāv bažas, ka klienti nav gatavi par videi draudzīgu produktu maksāt vairāk.

Savukārt zemes izmantošanas līgums Latvijas zemes īpašniekiem šķiet pat potenciāli pievilcīgāks nekā citviet. Gan Latvijā, gan citviet tas tiek vērtēts kā izdevīgs un viegli īstenojams.

Kopsavilkums no zemes īpašnieku aptaujas

Zemes īpašniekus pasākumos iesaistīties motivē šādi aspekti:

• jo labāki sasniegtie mērķi, jo lielāka saņemtā atlīdzība;
• Var brīvi izvēlēties veidus, kā sasniegt līguma mērķus.

Zemes īpašniekus nemotivē:

• Sadarbība ar citiem lauksaimniekiem;
• Īpaša preču marķējuma saņemšana.

Lielākā daļa respondentu ir ieinteresēti vai gatavi nākotnē slēgt uz rezultātiem balstītus līgumus (sasniedz vides mērķus – saņem maksājumu) – 52 % ieinteresēti, 24% – neitrāli.

Zemes lietošanas līgums ar vides prasībām – 44 % respondentu ieinteresēti.

Līgumi ar pārtikas ķēdes dalībniekiem saņēmuši neitrālus viedokļus (33 %).

Par kolektīvi īstenotiem līgumiem viedokļi dalās, bet interese ir mazāka (25 %).

Vēlamais līgumu termiņš: 5-10 gadi.

Ko domā sadarbības partneri

Salīdzinot Latvijas zemes īpašnieku un viņu sadarbības partneru viedokļus, rezultāti nav krasi atšķirīgi – arī sadarbības partneri visatzinīgāk vērtē uz rezultātiem balstītu un zemes izmantošanas līgumus. Arī dažādi līgumu elementi tiek vērtēti kopumā līdzīgi, ar dažām niansēm.

Rindojot līgumu veidus pēc iespējamās popularitātes, uz rezultātiem balstīts līgums visbiežāk novērtēts kā pirmais, bet, visbiežāk kā pirmais un otrais kopā novērtēts zemes izmantošanas līgums.

Arī starp sadarbības partneriem mazāk ticības ir kolektīvi īstenotiem līgumiem. Tomēr, atšķirībā no zemes īpašniekiem, sadarbības partneri atzinīgāk vērtē pārtikas ķēžu līgumu iespējas. Valstu kopējie rezultāti atšķiras tikai nedaudz.

Interesanti, ka izvērtējot dažādus līgumu aspektus, sadarbības partneri salīdzinoši pozitīvi vērtē iespēju iegūt produktam pievienojamu īpašu etiķeti, bet negatīvāk – principu, ka par vides ieguvumiem maksā pircējs. Iespējams, sadarbības partneri paredz, ka īpašās etiķetes ļautu pārdot vairāk produktu, bet ne par pietiekami augstām cenām.

Kopsavilkums no sadarbības partneru aptaujas:

Zemes īpašnieku sadarbības partneri atbalsta šādus motivācijas mehānismus:

• jo labāki sasniegtie mērķi, jo lielāka atlīdzība;
• zemes īpašnieki var brīvi izvēlēties veidus, kā sasniegt līguma mērķus;
• īpaša preču marķējuma saņemšanu;
• samazinātu zemes nomas maksu.

Neatbalsta:

• sadarbību ar citiem lauksaimniekiem;
• «Maksā pircējs» principu.

Piemērots un īstenojams šķiet uz rezultātiem balstīts līgums (sasniedz vides mērķus – saņem maksājumu).

Arī zemes lietošanas līgums ar vides prasībām šķiet ieviešams.

Līgumi ar pārtikas ķēdes dalībniekiem, visticamāk, nestrādās, jo pircēji nemaksās par produktiem vairāk.

Kolektīvi īstenoti līgumi – nav ticības zemes īpašnieku sadarbības iespējai.

Aptaujās respondentiem tika dota iespēja komentēt atbildes. Tās apkopojot, secināms, ka zemes īpašiem būtu svarīgi vēl pirms ar vidi saistīto rezultātu sasniegšanas saņemt priekšapmaksu, lai būtu vieglāk investēt atbilstošā zemes apsaimniekošanā un sasniegt noteiktos mērķus. Respondenti atgādinājuši, ka jāņem vērā neparedzēti apstākļi, kas var ietekmēt rezultātus un tādējādi – demotivēt zemes īpašniekus turpināt zemi apsaimniekot videi draudzīgi.

Tā kā katrā līgumu veidā atrodami dažādi veiksmīgi elementi, respondenti iesaka apvienot dažādus līgumu veidus, piemēram, uz rezultātiem balstītu līgumu un sadarbības līgumu, kas nodrošinātu lielāku līgumu popularitāti. Projektā paredzēts līgumos ietvert  zemes īpašnieku sadarbību ar konsultantiem, tādējādi nodrošinot individuālu pieeju katram gadījuma. Lai līgumu izmantošana sasniegtu mērķus, nepieciešams skaidri norādīt sasniedzamo rādītāju sākuma vērtības, bet, lai motivētu zemes īpašniekus sadarboties, jāparedz papildu kompensācija par sadarbību.

KOPUMĀ

+ Progresīva atlīdzība: zemes īpašniekus motivē atlīdzība (Jo lielāki sasniegtie mērķi, jo lielāka atlīdzība)

+ Brīvība: īpašnieki vēlas paši noteikt mērķu sasniegšanas veidus (mērķi noteikti, bet sasniedz – kā vēlies)

+ Zemes noma: nomāt zemi par zemāku cenu, ja sasniedz mērķus – iespējams īstenot, bet ne pārāk liela interese

– Sabiedrība: nav ticības, ka pircēji maksās vairāk par «zaļiem» produktiem

– Nemākam sadarboties: ne zemes īpašnieki, ne sadarbības partneri netic, ka izdotos vairāku zemes īpašnieku sadarbība