Breedexpo2 projekta ietvaros no 1. – 3. augustam lauksaimnieku grupa devās uz Somiju, lai iepazītos ar Somijas lopkopības sektoru. Šoreiz grupā bija pārstāvji gandrīz vai no visām lopkopības nozarēm – piena lopkopība, gaļas liellopu audzēšana, aitkopība, ciltsdarba speciālisti. Somijas lopkopības sektora nerakstītā vienošanās paredz, kad ierodoties Somijā 48 stundas nedrīkst apmeklēt lopkopības saimniecības, tādēļ pirmajā viesošanās dienā apmeklējām liellopu audzēšanas organizāciju FABA un nacionālo zinātņu institūtu LUKE, savukārt otrajā dienā iepriekšminēto piesardzības pasākumu dēļ caur piena govju kūti tikām vesti cauri ar lielo autobusu.

FABA pārstāvja prezentācija bija par genoma testu veikšanu lopkopības saimniecībās. Somijā slaucamajām govīm genoma testi tiek veikti kopš 2009. gada, bet gaļas liellopu sektorā pirmie soļi šajā virzienā tika uzsākti šogad. Galvenie iemesli kādēļ tiek taisītas genoma analīzes ir, lai paaugstināto ganāmpulku ģenētisko kvalitāti, lai veiktu precīzu dzīvnieku atlasi vaislai un lai izvairītos no ģenētiskajiem defektiem. Mūs iepazīstināja arī ar jaunajām Somijas mājlopu labturības prasībām, kuras stāsies spēkā ar 2024. gadu. Jaunajās labturības prasībās uzsvars tiek likts uz mājlopu kustību brīvību (kūtī piesieti turot govis un teles, tām ir jānodrošina pastaigas 90 dienas gadā ganību periodā (līdz šim ir prasība 60 dienas)); nepārtrauktu ūdens pieejamību; sivēnu kastrēšanas aizliegums ar ķirurģiskām metodēm. Noklausījāmies prezentāciju par mājlopu veselības situāciju Somijas lopkopības saimniecībās. Somijā ir brīvais statuss no šādām slimībām: tuberkuloze, bruceloze, govju virusoālā diareja, leikoze, govju sūkļveida encefalopātija, skrepi vīrusa, govju infekciozā rinotraheīta, mutes un nagu sērgas, zilās mēles un aujeski slimības. Lai lopkopji monitorētu sava ganāmpulka veselības stāvokli, tiek izmantotas ganāmpulka veselības uzraudzības sistēmas: Naseva – liellopiem un  Sikava -cūkām, kuru lietošana ir brīvprātīga. Antibiotiku izmantošana ārstēšanai un nevis profilaksei Somijā ir pašsaprotama. Neskatoties uz atbildīgo pieeju ganāmpulku labturībai un veselībai somu lopkopji kā problēmu saskata teļu respiratorās slimības, artrītu un sivēnu traumas un mastītus slaucamajām govīm.

Saimniecību apskatē pirmā pieturvieta bija piena lopkopības saimniecība “Maitokuortti” OY, kuru ir izveidojušas divas ģimenes, kuras vieno radnieciskās saites. Šī raksta ievadā minēto prasību dēļ no autobusa ārā netiekam laisti. Saimniecības pārstāve par saimniecību stāsta stāvot autobusā un runājot mikrofonā. 600 slaucamo govju novietne ir uzbūvēta pirms pāris gadiem un atrodas meža ielokā, tuvākais kaimiņš ir 700 metru attālumā. Lai arī novietne ir nomaļā vietā, tāpat visu nepieciešamo atļauju kārtošana būvniecības uzsākšanai prasija 2,5 gadus. Pārsvarā tiek turētas Holšteinas govju šķirnes govis, bet ganāmpulkā ir arī Airšīras un Džersijas govis un pat dažas vietējās somu šķirnes govis. Uzsākot darbu jaunajā govju kūtī 400 govis bija pašiem un klāt tika nopirktas 200 govis. Vidējais izslaukums no govs ir 12 000 kg piena gadā ar tauku saturu 4,3 % un olbaltumvielas sastāda 3,6%. Slaukšana notiek karuselī, kur vieta ir paredzēta 20 govīm. Govis slauc 3 reizes dienā plkst. 04:00 no rīta, tad 12:30 un 19:00 vakarā. Pienu pārdod kooperatīvam “Valio”. Piena iepirkuma cena ir 53 centi par kg. Saimniecība apsaimnieko 500 ha zemes un daži tālākie lauki atrodas pat 50 km tālu. Tiek nodarbināti 6 darbinieki un daži praktikanti. Vetārsts saimniecību apmeklē katru otro nedēļu un veic govju veselības pārbaudi. Govju sēklošanu veic pašu spēkiem. Buļļu sēklu iepērk no FABA. Dažas govis tiek sēklotas arī ar gaļas šķirņu buļļu sēklu. Mazie bullēni un ar gaļas šķirņu buļļiem krustotie teļi tiek pārdoti 10 dienu vecumā. Katrai telei tiek veikts genoma tests. No govīm ar augstu ģenētisko indeksu FABA speciālisti izskalo olšūnas, lai iegūtu embrijus. Saimniecības teles piedalās arī izstādēs, kur ringā teles izved paši jaunākie ģimenes locekļi. Tā nu no autobusa neizkāpuši dodamies tālāk.

Nākamā pieturvieta ir pie kādas pļaviņas, kur ganās brūni balts liellopu ganāmpulks. Arī šoreiz gan lietus, gan arī ierobežojumu dēļ no autobusa ārā nekāpjam. Govis vērojam caur lietus lāsēm klāto autobusa stiklu, bet saimnieks Jukka Heinäsuo ar savu ganāmpulku iepazīstina stāvot autobusā. Saimniecībā audzē Austrumsomijas govju šķirni, kura ir viena no trim senajām Somijas govju šķirnēm, kura ir ienākusi no Karēlijas. Somijā pirms 10 gadiem bija tikai 400 šīs šķirnes govju, bet tagad šis skaits ir jau 1400 govis. Saimniecībā tiek turētas 60 govis, bet kopējais Austrumsomijas šķirnes liellopu skaits ir 140. Visi bullēni tiek kastrēti. Šīs šķirnes govis nav pienīgas, bet gaļa, kura nāk no šīs šķirnes liellopiem esot ļoti garšīga, tādēļ govju pienu izzīš teļi. Saimniecība apsaimnieko 160 ha zemes un strādā ar bioloģiskajām metodēm. Dzīvnieki vasarā tiek baroti tikai ar ganību zāli, bet ziemā ar sienu. Spēkbarība netiek dota. Vidēji 20 mēnešus veca kastrāta liemeņa svars ir 180 kg. Tā kā šīs šķirnes dzīvnieki salīdzinājumā ar izplatītāko šķirņu dzīvniekiem ir ar daudz mazāku svaru, tad kautuvēm viņi nav interesanti. Saimnieks gaļu tirgo tiešajā tirdzniecībā, vienu reizi mēnesī apgādājot patstāvīgos klientus.

Pēdējo apmeklējuma dienu sākam ar gaļas liellopu nobarošanas saimniecības Lankisen tila OY apmeklējumu, kur tiek nobaroti 650 buļļi. Saimniecībā buļļus 6 – 8 mēnešu vecumā iepērk no citām saimniecībām un kā stāsta saimniece Tiina Varho-Lankinen par vienu bullēnu samaksājot ap EUR 1000 + PVN. Bullēni tiek pirkti katru mēnesi. Šķirnes un to krustojumi ir visdažādākie, bet paši saimnieki dot priekšroku Šarolē un Limuzīnas šķirnei. Buļļi tiek nobaroti līdz 18 – 20 mēnušu vecumam ar vidējo liemeņa svaru 469 kg un pārdoti kautuvei HKSCAN un tālāk veikalos šajā saimniecībā audzēto buļļu gaļa ir nopērkama ar preču zīmi “Tamminen”. Kautuve par gaļas kilogramu samaksā EUR 5,0. Buļļu nobarošanas laikā barības deva netiek mainīta un sastāv no zāles skābbarības, ieskābētiem miežiem, auzām un cukurbiešu graizījumiem. Gada laikā izbaro 1000 t graudu, 1300 t cukurbiešu graizījumu, 4000 t skābbarības. Buļļi saimniecībā netiek svērti, bet kautuve atsūta informāciju par liemeņa svara diennakts pieaugumu un tie ir 670 grami.

Iegriežamies arī aitu audzēšanas saimniecībā “Rintalan tila”, kur mūs sagaida saimnieki Tapio un Anne , kuri saimnieko jau 40 gadus, bet nu savu saimniecību ir nodevis dēlam. Jau 20 gadus strādā ar bioloģiskām metodēm, bet savu saimniekošanu sāka ar 5 aitām, bet tagad aitu māšu skaits ir ap 400 un kopējais aitu skaits saimniecībā ap 800. Saimniecībā tiek audzēta Somijas aitu šķirnes, jeb Somijas Landrases aitas. Šīs šķirnes aitām vidēji dzimst 3 jēri, bet rekordistei ir bijuši pat 6 jēri vienā metienā. Aitu ganāmpulka pārvaldība tiek organizēta tā, lai jēri dzimtu 3 reizes gadā – februārī, maijā un septembrī, tas nozīmē, kad aitu māšu ganāmpulks ir sagrupēts 3 dažādās grupās. Šāda grupēšana tiek organizēta, tādēļ, lai saimnieki varētu jēra gaļu pircējiem piedāvāt visu gadu. Jēri pēc atšķiršanas no aitu mātēm tiek nobaroti kūtī. Jēra gaļa tiek tirgota gan tiešajā tirdzniecībā, gan kautuvei. Katru nedēļu tiek pārdoti 20 jēru liemeņi. Jēra liemeņa cena EUR 7,0/kg. Tiešās tirdzniecības galvenais tirgus ir Helsinki. Veikalos aitas gaļu nav viegli atrast, jo ir mazs pieprasījums un aitu skaits Somijā ir neliels. Kādreiz aitas bijušas tikpat kā katrā saimniecībā. Vilna tiek pārstrādāta dzijā. Vilnas cena pēdējos gados ir cēlusies un tagad ir EUR 5,0/kg, jo covid pandēmijas laikā cilvēki sāka vairāk adīt. Jēru realizācijā saimniecībai 70% ienākumu ir no jēra gaļas un atlikušie 30% no vilnas un ādām. Jēra kautķermeņa svars realizējot kautuvei ir 18 kg un vairāk, jo tad ir ES atbalsts apmēram EUR 30 par kautķermeni. Šāda subsīdija veicina kvalitatīvu aitas gaļas ražošanu. Tāpat kā pie mums, arī Somijā aitkopji saskaras ar vilku uzbrukumiem, tādēļ aitu mātes ar jēriem tur novietnē. Somijas aitkopji ar vilku uzbrukumiem saskārās 2000. gadu sākumā, pirms tam vilki bija izšauti un apmēram 100 gadus nebija novēroti vilku uzbrukumi mājlopiem. Lai pasargātu ganībās esošās aitas no vilkiem, elektriskais gans 7 kārtās ir apvilkts apkārt visiem ganību laukiem. Pa nakti dzīvnieki ganībās nepaliek, bet tiek sadzīti novietnēs. Šogad Somijā ir bijuši 6 – 7 uzbrukumi aitu ganāmpulkiem. Ganu suņus nevar nav lietderīgi, jo tā kā aitas tiek turētas vairākās grupās, tad būtu nepieciešams liels suņu skaits, lai spētu nosargāt aitas. Suņi nav vilku problēmas risinājums, uzskata saimnieks. Vienīgais risinājums ir vilku skaita samazināšana. Būtu jāatļauj brīvi medīt vilkus, kuri ienāk aplokā. Vilku skaita pieaugums Somijā katru gadu sasniedz 20%, Vācijā pieaugums esot pat 25%. Ir daudz darba, lai pasargātu ganāmpulku no vilkiem. Katru vakaru ganāmpulks ir jāiedzen kūtī, gadā 3 – 4 reizes jāizpļauj zāle zem elektriskā gana, elektriskā gana kopgarums šai saimniecībā ir 4 km. Somijā aitkopjiem ir arī valsts kompensācija par vilku izdarītajiem postījumiem. Atbalstu var dabūt, bet birokrātija prasa laiku, līdz tas tiek saņemts. Atbalsts ir par vilku uzbrukumā zaudētām aitām un aizsardzības materiālu iegādi (aploku ierīkošanai) pret vilku uzbrukumiem, bet tikai pēc konkrētā gadījuma.

Šī brauciena pēdējā pieturvieta ir neliela ģimenes piensaimniecība, kur saimnieko Hanna un Juha. Slaukšanas robotā jau 2 gadus tiek slauktas 55 govis. Saimniecībā audzē Airšīras, Holšteinas un piena šķirņu krustojumu govis. Ganāmpulka palielināšanai tiek ataudzētas teles, kuras no 3 mēnešu vecuma dzīvo teļu novietnē, kuru atstāj kļūstot par govīm. Vidējais izslaukums no govs ir 10 500 kg piena gadā. Tauku saturs 4,5% un olbaltumvielas 3,6%. Somatisko šūnu skaits ir zem 100 000. Govju sēklošanu saimnieki veic paši. Apsaimnieko 100 ha zemes, kur audzē zāli skābbarībai un graudaugus spēkbarības gatavošanai. Slaucamo govju šķidrmēsli tiek seperēti un sausā frakcija tiek izmantota guļvietu pakaisīšanai. Arī šī saimniecība pienu pārdod uzņēmumam Valio, kurš par piena litru maksā 53 centus. Piena cenai ir iespējamas arī piemaksas, kuras ir atkarīgas no piena kvalitātes.

PREZENTĀCIJAS:

LUKE, Animal breeding research in Luke / Riitta Kempe

LUKE, Ruminant production research focus at Natural Resources Institute Finland / Marketta Rinne

VALIO, TOWARDS CARBON NEUTRAL MILK CHAIN 2035 / Aleksi Astaptsev

HKSCAN, Breeding bullstation / Päivi Anttila

FABA, Bovine genomic testing in Finland / Pirkko Taurén

MTK, Animal health in Finnish farms

MTK, Finland’s new national Animal Welfare Act

FARMRes, Mental health resilience for farmers / Virve Hindström