7.novembrī Latvijā lielāko lauksaimniecības nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu situāciju nozarē un valdības ieceres atcelt 5% PVN nodokli Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ietekmi uz valsts ekonomiku un audzētājiem.
Mārtiņš Trons, biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis: “Aicinājām Valsts prezidentu mūs uzklausīt un sadzirdēt. Neskatoties uz to, ka pēdējie gadi nozarei bijuši izaicinoši, tieši pateicoties samazinātajai PVN likmei Latvijas lauksaimnieki spējuši konkurēt ar importēto produkciju un attīstīties.
Pirms samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarē bija ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Bieži tika tirgoti importēti dārzeņi, ogas, uzdodot tos par pašmāju zemnieku produkciju. Turklāt nodokļu atšķirība starp Latviju un importa produktu veicināja stabilas pozīcijas pelēkā tirgus darboņiem, faktiski diktējot produktu cenas tirgū. Ņemot vērā šos faktus, ceram, ka nozare netiks pakļauta kārtējiem nodokļu eksperimentiem.”
Elīza Ilze Malceniece, kooperatīvā sabiedrība “Mūsmāju dārzeņi”: “Būtiski, ka saglabājot samazināto PVN likmi, varam palīdzēt attīstīties mazajām saimniecībām reģionos. Tieši dārzkopība ir nozare, kurā sākt veidot biznesu var tautieši, kas atgriežas atpakaļ Latvijā no dzīves ārzemēs. Mums patiesi sāp sirds, ka līdz šim gan Ministru prezidente Evika Siliņa, gan Finanšu ministrs Arvils Ašerādens mūs ignorē, neatsaucoties aicinājumam tikties ar nozares pārstāvjiem un atklāti diskutēt par sekām, atceļot samazināto PVN. Tāpēc esam ļoti iepriecināti un pateicīgi, ka laiku satikties ar nozari atrada prezidenta kungs.”
Kādi ir galvenie riski, atceļot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām?
Uz tikšanos ar Latvijas valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču devās Latvijā lielāko lauksaimniecības nozaru nevalstisko organizāciju biedrības – “Zemnieku saeima” un biedrības “Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes”, kā arī biedrības “Latvijas Augļkopju Asociācija”, kooperatīvo sabiedrību “Mūsmāju dārzeņi” un “Baltijas dārzeņi” pārstāvji. Kopā organizācijas pārstāvēja gandrīz 15 000 Latvijas lauksaimniekus.