Lai uzzinātu, kādi pētījumi veikti, lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietojuma ietekmi uz vidi un attīstītu ilgtspējīgu augu aizsardzības sistēmu, 8. martā Zemkopības ministrija un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizēja tiešsaistes semināru “Pētījumu rezultāti par augu aizsardzības līdzekļu lietojumu”.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” pētniece Laura Ozoliņa-Pole un vadošais pētnieks Dr. agr. Jānis Gailis iepazīstināja ar pētījumu “Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pupu sēklgrauža efektīvākos ierobežošanas laikus un aktīvās vielas un noteikt pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomisko slieksni un monitoringa metodes.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” direktore, vadošā pētniece Viktorija Zagorska iepazīstināja ar pētījumu “Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu”, kura mērķis ir noteikt augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu sastāvu un daudzumu augos, augsnē, laukmalēs un ūdenī.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” pētniece Regīna Rancāne un vadošā pētniece Jevgenija Ņečajeva semināra dalībniekus iepazīstināja ar pētījumu “Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi”. Regīna Rancāne iepazīsināja ar pētījumu par fungicīdu un augšanas regulatoru efektivitātes izmēģinājumiem, kura mērķis bija atrast optimālu augu aizsardzības līdzekļu lietojuma variantu ar mazāku ietekmi uz vidi (slodzes indeksu), saglabājot ražas apjomu un kvalitāti, un saistību ar slāpekļa mēslojuma devām. Jevgenija Ņečajeva iepazīstināja ar herbicīdu efektivitātes izmēģinājumiem ar mērķi atrast optimālu augu aizsardzības līdzekļu lietojuma variantu (hebicīdu kombināciju) ar mazāku ietekmi uz vidi, saglabājot ražas apjomu un kvalitāti.
