Ceturtdien, 11. jūnijā biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji attālināti tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai vēlreiz pārrunātu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021-2027 un Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Diskusijās ar kolēģiem Eiropas Savienībā turpināšu iestāties par Latvijas lauksaimniecības nozares interesēm. Ar nožēlu jāatzīmē, ka arī jaunākajā daudzgadu budžeta ietvara piedāvājumā Latvijas lauksaimniekiem paredzēti mazāki tiešmaksājumi nekā lauksaimniekiem Rietumeiropā. Tas nav taisnīgi, jo arī mūsu ražojošiem lauksaimniekiem, eksportētājiem ar savu produkciju ir jākonkurē globālajā tirgū. Gatavojoties gaidāmajām sarunām par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaru, saruna ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem šodien bija patiešām vērtīga..”
ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Eiropas Komisija 27. maijā nāca klajā ar jaunu budžeta piedāvājumu, taču jāatzīst, ka arī šis piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem nav pieņemams. Izskatās, ka šobrīd vairs nedraud 15% samazinājums Lauku attīstības fondam, kas ļaus vismaz šī perioda apmērā atbalstīt mazās, vidējās, bioloģiskās saimniecības, investēt lauku infrastruktūrā, pārstrādē, un videi draudzīgās tehnoloģijās. Tomēr sarūgtina fakts, ka tiešo maksājumu sadaļā nav vērojams nekāds progress, un šādā tempā, vidējo līmeni mēs varētu sasniegt vien 2069. gadā.
Arī COVID krīzes sākumā, primārais solījums no Latvijas lauksaimnieku puses bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pārtiku vajadzīgajā apmērā, ko esam godprātīgi izdarījuši. Diemžēl, vērojot tendences Eiropas politikā, šādu pašu lauksaimnieku efektivitāti nevaram garantēt nākotnē. Ar premjeru pārrunājām jaunās ES stratēģijas saistībā ar lauksaimniecību vairs nenāk no ekonomiski pamatota un izsvērta stāvokļa, bet, diemžēl, tās sakņojas utopiskās, ideoloģiskās vīzijās. Augstu vērtējam Kariņa kunga pragmatismu un atbalstu tam, ka jebkādu konkrētu saimniekošana metožu virzība būtu jābalsta nevis politiskos pieņēmumos, bet tirgus pieprasījumā.”
LOSP priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Guvām iespaidu, ka premjers ir lietas kursā par ES 2021-2027 daudzgadu budžeta projekta nepilnībām, nav apmierināts ar Latvijas lauksaimniekiem atvēlētajiem atbalsta maksājumiem un ir gatavs ar argumentiem un skaitļiem pierādīt Latvijas taisnību Eiropadomē. Tiešmaksājumi zemniekiem joprojām nesasniedz 90% no ES valstu vidējo atbalsta līmeņa un tā turpinoties Latvija tikai 2069.gadā varētu saņemt līdzvērtīgus maksājumus. Pie šādas nesolidāras ES valstu attieksmes tiek apdraudēta Latvijas lauksaimnieku, pārtikas ražotāju konkurētspēja atvērtajā pārtikas tirgū. Tad nav jābrīnās, ka veikalu plauktos Latvijas ražojumi ir dārgāki vai mazākā sortimentā!
Saistībā ar izeju no Covid19 radītās krīzes vienojāmies, ka aprīlī valdības pieņemtie noteikumi MK219, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem, ir pilnveidojami kopā ar Zemkopības ministriju, jo piena nozarei nav iespējams govi palaist dīkstāvē un tad atgriezt to ganāmpulkā. Saņēmām apliecinājumu, ka otrdien šis jautājums tiks skatīts valdībā..”
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Esmu gandarīts, ka Ministru prezidents izprot lauksaimnieku problēmu par nevienlīdzīgo tiešmaksājumu sadali un ir gatavs paust viedokli Eiropadomē, ka Latvijas lauksaimnieki grib dzīvot un strādāt līdzvērtīgi pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Nākotnē Latvijas lauksaimniecība ir jāveido kā konkurētspējīga nozare, uz kuras balstās visa mūsu valsts tautsaimniecība.”
