30. janvārī Rīgā konferencē “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā” Latvijas un ārzemju eksperti dalīsies zināšanās, pieredzē un prognozēs par riskiem, kas pēdējos gados aizvien biežāk ietekmē sējumu ražību un ražas kvalitāti. Konferenci aicināts apmeklēt ikviens Latvijas lauksaimnieks bez maksas, iepriekš reģistrējoties šeit.
“Nelabvēlīgi pārziemošanas apstākļi, salna, krusa, lietusgāzes un vētra, sausums, ilgstošas lietavas – šādus laikapstākļus Latvijā pēdējos gados piedzīvojam aizvien biežāk. Tie rada būtiskus sējumu ražības un kvalitātes zudumu riskus, kurus sevišķi sāpīgi Latvijas zemnieki pieredzēja 2023. gadā. Tomēr no visām sējplatībām Latvijā vēl joprojām tiek apdrošināta tikai apmēram trešdaļa,” situāciju lauksaimniecības risku pārvaldībā skaidro lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane.
Lai stāstītu par lauksaimniecības risku vadības līdzšinējo dinamiku un nākotnes attīstību 30. janvāra konferencē piedalīsies Eiropas vadošā lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīva Vereinigte Hagel valdes loceklis Tomass Gerke (Thomas Gehrke). “Ilgtermiņā klimata pārmaiņām ir iespējams piemēroties, taču laikapstākļi mūs pārsteigs aizvien biežāk. Vai varam tiem sagatavoties? Mūsu atbilde jau vairākus gadu desmitus Vācijā un citās Eiropas valstīs ir mazināt ekstrēmu laikapstākļu radītās sekas, apdrošinot sējumus, un ilgtermiņā vākt un analizēt datus,” uzsver T. Gerke.
Konferencē par laikapstākļu datu nozīmi lauksaimniecības risku mazināšanā stāstīs Daniels Stihers (Daniel Sticher) – Vereinigte Hagel eksperts meteoroloģisko staciju tīkla paplašināšanā. Savukārt ar lauksaimniecības risku karti – dinamiku, tendencēm un prognozēm, ar ko jārēķinās Latvijas zemniekiem, iepazīstinās divi meteorologi – LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis un Šveices eksperts laikapstākļu analīzes un prognožu jomā un mediju personība Jorgs Kahelmans (Jörg Kachelmann).
Konference “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā” 30. janvārī no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 notiks konferenču centrā “ATTA centrs”, Krasta ielā 60, Rīgā. Dalība konferencē ir bezmaksas, tai iepriekš reģistrējoties.
Vietu skaits – ierobežots.
Konferencē tiks nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu un angļu valodā.
Konferences “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā” programma:
11.00 Atklāšanas uzrunas
11.15 Risku vadības un sējumu apdrošināšanas loma no lauksaimniecības politikas un zemnieka skatupunkta. Vēsture, mūsdienas un nākotne.
Tomass Gerke – Vereinigte Hagel valdes loceklis (DE)
11.45 Lauksaimniecības risku karte: dinamika, tendences, prognozes, ar ko jārēķinās Latvijas zemniekam.
Jorgs Kahelmans – meteorologs (CH)
Toms Bricis – LTV laika ziņu redaktors
13.00 Pusdienas
14.00 Paneļdiskusija: Apdrošināt vai riskēt?
Virginijus Beinoras – lauksaimnieks, Alfa Agro vadītājs (LT)
Liene Jansone – Zemkopības ministrijas Lauku attīstības dienesta departamenta direktore
Jorgs Kahelmans – meteorologs (CH)
Vita Baumane – LATRAPS sējumu apdrošināšanas vadītāja
15.00 Kultūraugu apdrošināšana un profilakse – laikapstākļu datu nozīme risku mazināšanā.
Daniels Stihers – Vereinigte Hagel (DE)
15.55 Kopsavilkums un noslēgums
Papildinformācija:
Konferenci organizē lielākā Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS sadarbībā ar Eiropas vadošo lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvu Vereinigte Hagel. LATRAPS ir apvienojušies vairāk kā 1180 Latvijas zemnieku. LATRAPS ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Vereinigte Hagel un kopš 2013. gada kā aģentūra VH Latvija konsultē lauksaimniekus un slēdz apdrošināšanas līgumus Vereinigte Hagel vārdā. Tāpēc lauksaimniekiem Latvijā ir pieejama visā Eiropā pazīstamā vairāku risku apdrošināšana Secufarm®, kas sedz krusas, vētras, lietusgāžu, katastrofāla sausuma un nelabvēlīgas pārziemošanas riskus. 2023. gadā VH Latvija par ražas zaudējumiem lauksaimniekiem, kuri bija apdrošinājušies, kompensēja 19,3 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2022. gadu atlīdzību izmaksas pieaugušas par 63%.
