Ceturtdien, 18. septembrī Briselē Eiropas Parlamentā (EP) notika konference „Baltijas izaicinājums ES Kopējā lauksaimniecības politikā”. Konferenci rīkoja Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojs, kopīgi ar Lietuvas EP deputāti Radvilu Morkunaiti-Mikulenieni, Igaunijas EP deputātu Tunni Kelamu un Latvijas lauksaimnieku atbalstu. Konference, kurā kā runātāji uzstājās tādas ietekmīgas EP amatpersonas kā EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs Paolo De Kastro (Itālija), deputāti Alberts Dess (Vācija) un Maireda Makginesa (Īrija), vadīja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Pasākuma atklāšanas uzrunā EP deputāte S.Kalniete norādīja: „Šī konference notiek īstajā brīdī, laikā, kad EP Lauksaimniecības komiteja uzsāk debates par to, kādai ir jābūt Eiropas lauksaimniecības politikai nākamajos septiņos gados. Ir tikai taisnīgi, ka arī Baltijas lauksaimnieki vēlas strādāt godīgas konkurences apstākļos, bet esošā KLP mums to liedz. Mūsu lauksaimniecības ražošanas izmaksas būtiski neatšķiras no citām ES dalībvalstīm – degvielas un tehnikas cenas ir tādas pašas. Vienīgā atšķirība ir darbaspēka izmaksas, bet arī tās izlīdzinās. Arvien biežāk Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki uzdod sev jautājumu, kādēļ viņiem jāievēro visas tās pašas prasības, kuras ir saistošas zemniekiem Rietumeiropā, ja viņi saņem tikai ceturto daļu no tiešmaksājumiem, kurus saņem citu valstu zemnieki? Varbūt taisnīgums nozīmētu, ka viņiem jāizpilda tikai ceturtā daļa no visām prasībām?” Kalniete arī uzsvēra, ka tiešmaksājumu izlīdzināšana Baltijas valstīm nav tikai ekonomisks jautājums, tas ir arī vēsturiskā taisnīguma jautājums, un šodien nedrīkst pieļaut dzelzs priekškara ietekmi vēl 35 gadus pēc Berlīnes sienas krišanas, ko piedāvā sākotnējais KLP reformas priekšlikums.
Lauksaimnieku organizāciju virzītā pārstāve lobija darbam ES M.Dzelzkalēja konferencē teica: „Mēs – Baltijas lauksaimnieki – esam arī vēlētāji, un mēs sagaidām, ka mūsu ievēlētie EP deputāti pārstāvēs mūsu intereses, cīnīsies par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem un izlabos tās kļūdas, kuras tika pieļautas iestājoties ES. Mēs sagaidām, ka jau šajā diskusijā mēs nonāksim pie godīgākas, vienkāršākas un efektīvākas KLP. Augstu vērtējam to atbalstu, kuru līdz šim esam saņēmuši no S.Kalnietes, un citu valstu EP deputātiem, gan tiem, kas ir šeit klāt zālē, gan citiem, ar kuriem esam tikušies savās lobija aktivitātēs šī gada garumā.” Pēc pasākuma M. Dzelzkalēja norādīja, ka, viņasprāt, tas notika tieši īstajā laikā – brīdī, kad EP deputāti ir atgriezušies no atvaļinājumiem un uzsākuši noslēdzošo darba posmu pie KLP reformas, Baltijas lauksaimnieki kārtējo reizi varēja par sevi atgādināt, sniedzot arī kvalitatīvu analītisko vērtējumu, un apgāztu mītus ar faktiem. Akadēmisko pamatojumu nepieciešamībai steidzami mainīt negodīgo KLP Baltijas valstīm sniedza Latvijas Agrārās ekonomikas institūta pētniece Guna Salputra un Igaunijas Ekonomikas un sociālo zinātņu institūta pētnieks Ants Hannes Vīra.
Īrijas EP deputāte M.Makginesa, kura iepriekš ir apmeklējusi arī Latviju, pauda viedokli, ka izprot Baltijas lauksaimniecības problēmas, taču viņai, tāpat kā citiem EP deputātiem, jāņem vērā arī savas valsts lauksaimnieku viedoklis. Makginesa arī norādīja, ka šobrīd vēl ir pāragri spriest par ES tiešmaksājumu jautājuma iznākumu, un EP ir tikai viens no lēmuma pieņēmējiem. Vācijas EP deputāts A.Dess, kurš Latvijā ir viesojies jau divreiz, pauda dedzīgu atbalstu Baltijas lauksaimniekiem, norādot, ka šis ir jautājums par tādām visas Eiropas vērtībām kā solidaritāte un taisnīgums.
Latviju konferencē pārstāvēja arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze: „Pasākumā vairākas ietekmīgas personas publiski paziņoja Latvijas zemniekiem labas ziņas. A.Dess izteicās, ka maksājumu Baltijas valstīm jāpaceļ līdz Rumānijas līmenim, kas ir vairāk nekā 200 EUR/ha, savukārt P.De Kastro minēja, ka pēdējais parlamenta priekšlikums noteikti tiks uzlabots. Šie paziņojumi parāda pozitīvo noskaņojumu parlamentā, bet tai pašā laikā liek būt piesardzīgiem, un pārāk ātri nesākt svinēt uzvaru, jo jāņem vērā arī ļoti atturīgās citu EP deputātu uzstāšanās.
EP deputāti arī izprot, ka Latvija ir zaļa un videi draudzīga valsts un, ka mums Eiropas Komisijas piedāvātie “zaļumošanas” pasākumi nav nepieciešami tādā apjomā kā dažām vecām ES dalībvalstīm, jo Latvijā būtu nesamērīgi atstāt neapstrādātas kādas platības, ja blakus lauksaimniecības zemēm jau ir meži, dabīgās pļavas un citas ekoloģiski vērtīgas teritorijas. A.Dess norādīja, ka šādi jautājumi ir jāskata dalībvalsts līmenī, skatot konkrētus pasākumus reģionā un konkrētās saimniecībās.”
Konferences noslēgumā, klātesošos uzrunāja EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja priekšsēdētājs Paolo De Kastro, kurš uzsvēra, ka šobrīd komitejai stāv priekšā ievērojams darbs – izskatīt EP deputātu iesniegtos gandrīz astoņus tūkstošus priekšlikumus, taču viņi ir apņēmības pilni šo darbu paveikt. Kastro atzina, ka tas būs liels izaicinājums KLP reformā sabalansēt tik daudz un dažādus ES dalībvalstu viedokļus, vienlaikus situāciju arī apgrūtina neskaidrība ar ES Daudzgadu budžetu, par kuru valstu vadītāji sāks lemt tikai novembra otrajā pusē izsludinātājā ārkārtas ES padome, taču komitejas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka EP priekšlikums tiks uzlabots.
Pasākumā klātesošos uzrunāja arī Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva „Lietuvas saimniecības kvalitāte” un Lietuvas kooperatīvu asociācijas „Koperacijos Kelias” Mindaugas Maciulevicius.
Informāciju sagatavoja un papildus informācija Sabīne Puķe, ES tiešo maksājumu kampaņas koordinatore +371 26340794, E-pasts: sabine.puke@llka.lv
