Zemnieku saeima apņemas arī šogad rūpīgi ievērot papildus drošības mērus, kas Latvijā ieviesti augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai augu ziedēšanas laikā. Tāpat Zemnieku saeima uzsākusi sarunas ar Zemkopības ministriju par daudz straujāku gudrās lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanu, lai veicinātu bišu populācijas attīstību Latvijā.
“Bites ir lauksaimnieku galvenais draugs – bez bitēm mēs nevaram iztikt un dzīvot, jo bites ir apputeksnētājas. Vēlos uzsvērt, ka mēs ievērojam valstī noteiktos mērus bišu drošībai, piemēram, augu aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir ierobežot nevēlamos kukaiņus, augu ziedēšanas laikā atļauts smidzināt tikai pēc 22.00, kad bites tur vairs neatrodas. Saviem biedriem atgādināsim par šīm prasībām, ievērosim vēja stiprumu un citus faktorus, kas svarīgi, lai biškopjiem nebūtu iemesla satraukumam. Mūsu mērķis ir kļūt vēl draudzīgākiem bitēm! Un, ja nu tomēr biškopjiem ir kādas bažas, tad aicinām uzrunāt konkrēto lauksaimnieku – esmu droša, ka atradīsim kopsaucēju. Mēs esam atvērti saprātīgai un cilvēciskai komunikācijai ar biškopjiem,” norāda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Valsts augu aizsardzības dienests nule kā publiskojis aizvadītā gada pārbaužu rezultātus. No kopumā teju 1900 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraudzības pārbaudēm, kaut nenozīmīgi pārkāpumi konstatēti vien nepilnos 4% gadījumu. “Šie rezultāti apliecina, ka lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus izmanto ļoti apzinīgi un tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu augus no kaitēkļiem un slimībām,” skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa atgādina, ka bieži uz laukiem tiek smidzinātas augu barības vielas – līdzīgi kā liela daļa iedzīvotāju savus krāšņumaugus un dārzeņus pabaro ar tautā iecienīto šķidrā mēslojuma līdzekli “Vito”, arī lauksaimnieki savus kultūraugus baro ar šķidro mēslojumu. Tas augu nodrošina ar barības vielām, ko tas patērē – slāpekli, fosforu, kāliju un virkni mikroelementu.
Savukārt augu aizsardzības līdzekļi vienkāršiem vārdiem sakot ir zāles augiem – tie nevis strauji kāpina ražību, bet, piemēram, palīdz mazināt labības kritumu, kas veidotos kaitēkļu un slimību invāzijas rezultātā. Tos izmanto arī bioloģiskajās saimniecībās. “Ja slimību vai kaitēkļu invāzija nav, vai tā ir neliela, tad zemnieks neizmantos augu aizsardzības līdzekļus, jo tāpat kā cilvēku zāles arī augu zāles ir ļoti dārgas,” piebilst M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Galvenie faktori, kas 2019. gadā ir izraisījuši bišu saimju nīkuļošanu vai bojāeju, ir bišu varroze (45%), bišu pavasara caureja (13%) un savvaļas dzīvnieki, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agrihorts 2020. gadā veiktais pētījums. Vien 5% apmērā bijusi augu aizsardzības līdzekļu ietekme, izpētījuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksperti.
Lauksaimniecības datu centra dati par reģistrēto bišu saimju skaitu liecina, ka 2019. gadā Latvijā bija reģistrētas 103 097 bišu saimes, savukārt 2009. gadā bija reģistrētas 35 273 bišu saimes.
