Trešdien, 10. jūnijā Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tiksies ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai diskutētu par lauksaimniecības nozares attīstību, tai skaitā Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021-2027 un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu. Savukārt ceturtdien, 11. jūnijā Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji šos jautājumus attālināti pārrunās arī ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.
Tikšanās laikā Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pārrunās Eiropas Komisijas 27. maijā piedāvāto Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021-2027 un KLP finansējumu, saskaņā ar kuru provizoriski plānots, ka Latvijas tiešo maksājumu apjoms 2027.gadā būtu tikai 77% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Lai Latvija sasniegtu vismaz 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa, ir nepieciešami papildu 267 miljoni eiro.
Diskusijā Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pārrunās arī par plānoto finansējumu Latvijas lauku attīstībai, KLP finansējuma piedāvājumu kopsakarībā ar zaļo kursu un klimata pārmaiņu mazināšanu, vienlaikus pilnībā nodrošinot Eiropas kopienu un sabiedrību ar veselīgu un pašu ražotu pārtiku. Kā arī Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vārdā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam nodosim kopīgu vēstuli, uzsverot godīgu tiešmaksājumu sadalījumu ES dalībvalstīm un to, ka KLP atbalsts lauku attīstībai dalībvalstīm dod iespējas uzlabot konkurētspēju, veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību.
Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: „Esam vairākkārtīgi uzsvēruši joprojām pastāvošo tiešo maksājumu nevienlīdzību starp dalībvalstīm. Izdevumi Latvijas lauksaimniekiem ir pārsnieguši Eiropas Savienības vidējo līmeni, tajā pašā laikā tiešmaksājumi ir ievērojami zemāki par vidējo līmeni. Šobrīd tiešo maksājumu finansējums dalībvalstīs ir rēķināts, balstoties uz vēsturiskajiem rādītājiem, kas vairs neatbilst esošai situācijai. Šis nepamatotais tiešmaksājumu sadalījums starp dalībvalstīm būtiski iedragā Latvijas lauksaimniecību un kropļo konkurenci, un līdz ar stingrākām vides un klimata prasībām saimniekošana kļūs arvien grūtāka. No finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā būs atkarīgs, kā un cik ātri dalībvalstu lauksaimnieki varēs uzņemties un īstenot ES “Zaļā kursa” mērķus, jo bez atbilstoša ES finansējuma jauno mērķu izpilde nav iespējama.”
Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: „Lauksaimniecība vienmēr bijusi nozīmīga nozare Latvijas tautsaimniecībā un ir dominējošā Eiropas kopienas daudzgadu budžeta sastāvdaļa. Līdz šim nav jūtams solītais progress tiešo maksājumu vienlīdzīgā sadalījumā starp dalībvalstīm. Lauksaimniekiem ir jāzina, ar ko rēķināties. Uzņemoties uz sevi ES pieprasītās klimata pārmaiņu mazināšanas saistības, mūsu lauksaimnieki ir finansiāli stipri neizdevīgākā pozīcijā attiecībā pret tām valstīm, kas saviem lauksaimniekiem sniedz atbalstu no budžeta. Kādas iespējas palīdzēt saviem lauksaimniekiem redz mūsu valdība?”
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Tā kā lauksaimniecība ir viena no vadošajām eksporta nozarēm Latvijā, par tās turpmāko attīstību ir jācīnās arī ES daudzgadu budžeta ietvaros, paredzot atbalstu Latvijas lauksaimniekiem pietuvošanos ES vidējiem atbalsta rādītājiem. Tāpat nepieciešams pārrunāt jaunos uzstādījumus saistībā ar programmām “No lauka līdz galdam” un “Green deal.”
Lauksaimnieku organizācijas pārstāvēs biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, ZSA valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, ZSA valdes loceklis Mārtiņš Trons, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs, LOSP valdes loceklis Guntis Gūtmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un LLKA valdes locekle Māra Rudzāte.
