Otrdien, 22. septembrī valdības sēdē, uzklausot lauksaimnieku organizāciju viedokli un izskatot sagatavotos grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tika pieņemts lēmums nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) rēķināt no speciālās vērtības (lauku zemes kadastrālā vērtība ar noteiktu pieauguma ierobežojumu). Lauksaimnieku organizācijas nepiekrīt vakar apstiprinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz speciālās vērtības pieauguma ierobežojumu līdz 20 % gadā. Pēc garām diskusijām konceptuāli MK sēdē tika panākta vienošanās ar Ministru prezidenti, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju par speciālās vērtības lēzenāku pieaugumu līdz 10% gadā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības lēmums šajā jautājumā tiek gaidīts nākamās nedēļas sākumā. Minētās izmaiņas ir paredzēts veikt, kad likumprojekts nonāks atbildīgajā Saeimas komisijā.
Valdības lēmumu komentē Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums tieši ietekmē lauksaimniecības gala produktu, tam kļūstot mazāk konkurētspējīgam. Uzsveram, ka Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji šogad krasi izjūt Krievijas embargo radītās sekas. NĪN straujais pieaugums Latvijas lauksaimniekus nostāda vēl nevienlīdzīgākā pozīcijā attiecībā pret pārējiem Eiropas dalībvalstu lauksaimniekiem.
Ne vienam vien lauksaimniekam NĪN pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pat līdz 300%. Nākamā piecgadē pieaugums ir plānots par papildu 100%, kas, grūtībās nonākušos lauksaimniekus, noslogos vēl vairāk. Lauksaimnieki cer, ka tiks ievērota otrdien MK sēdē panāktā vienošanās par NĪN pieauguma ierobežošanu līdz 10%.”
Šobrīd lauku uzņēmēji par saviem līdzekļiem daļēji uztur arī valstij un pašvaldībai piederošo infrastruktūru, piemēram, grāvjus, grāvmalas un vietām arī pašvaldību ceļus, kurus pašvaldības, nepietiekamo resursu dēļ, nespēj uzturēt. Gadījumā, ja pašvaldībām tiktu piestādīti rēķini par padarīto, NĪN pieaugums ne tuvu nenosegtu lauksaimnieku ieguldījumus pašvaldību infrastruktūrā.
