Nākamajā nedēļā apritēs tieši 3 mēneši, kopš Krievijas Federācija noteica pārtikas embargo Eiropas Savienībā ražotajiem pārtikas produktiem. Aizliegums ir ietekmējis pilnīgi visas lauksaimniecības nozares, bet vissmagāko triecienu saņēma tieši piena lopkopības sektors, kur piena iepirkuma cenas ir pazeminājušās par 25%. Atbalsts tiek solīts, bet neko vairāk par solījumiem Latvijas lauksaimnieki no Eiropas Komisijas nav saņēmuši, tādēļ šodien biedrības priekšsēdētājs Juris Lazdiņš tikās ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai pārrunātu procesa virzību Eiropas līmenī. Piensaimnieki tuvojas neatgriezeniskām sekām un uzsver uz nekavējošu atbalsta piešķiršanu no Eiropas Savienības.
Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: „Šobrīd Eiropas Savienībā ir izveidojusies ačgārna situācija, kad lauksaimnieku nelaimēm paredzētie līdzekļi ir novirzīti Ebolas vīrusa ierobežošanai, bet atbalsts Baltijas lauksaimniekiem piena krīzē netiek paredzēts. Lauksaimniekiem vienmēr ir jāievēro visi Eiropas noteikumi, bet Eiropa savus solījumus negrasās pildīt. Mēs gana ilgi esam dzīvojuši ar solījumiem par vienlīdzību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šobrīd no jaunā Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāra lauksaimnieki gaida ātru rīcību ne tikai ar skaistiem tekstiem, bet ar materiālu rīcību.”
z/s „Robežnieki” saimniece Ieva Alpa – Eizenberga: „Šobrīd piena iepirkuma cenas svārstās no 0,12 līdz 0,255 eiro par kilogramu piena un nekas neliecina, ka novembrī situācija varētu strauji uzlaboties. Sludinājumos krietni vairāk tiek pārdotas piena govis un teļi, bet nav jau pircēju, tātad diemžēl arī ar šo instrumentu saimniecības nevar papildināt budžetu. Eiropas Savienība lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus krīzes situācijām tā vienkārši paredz pavisam citiem mērķiem un man ir sajūta, ka viņi aukstasinīgi spiež mūs nost. Piensaimnieki ir gatavi paust savu viedokli arī Briselē, tomēr situācija ir tik slikta, ka nebūs līdzekļu, lai nokļūtu līdz turienei. Pārtikas produktu ražošana ir viena no svarīgākajām cilvēku eksistencei, bet Eiropas Komisijas vilcināšanās lēmumu pieņemšanā ir klaja pasmīnēšana par mums un mūsu nodarbošanos, un tas tiešām ir skumji. Jājautā atkārtoti – vai Baltijas valstu un Somijas piensaimniekiem ir jāsamaksā ar saviem uzņēmumiem par ES kopējo politiku?”
SIA „Vārpa” valdes priekšsēdētājs Linards Selivanovičs: „Vissmagāk piena krīzi izjūt tieši Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki, kur piena iepirkuma cenas ir ievērojami kritušās un šobrīd ir sajūta, ka mēs esam atdalīti no pārējās Eiropas Savienības. Līdzko ir jāpieņem lēmumi, tie jāievieš dzīvē un jāizpilda, mēs esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, bet, kad mums klājas ļoti slikti un mums ir nepieciešams atbalsts, mēs tiekam nošķirti. Tā sanāk, ka Eiropas Komisijas regulas mums ir jāievieš un jāpilda nekavējoties, bet uz atbalstu nākas gaidīt gadiem. Šāda pieeja nav pareiza. Ja mēs visi esam piekrituši spēlēt vienu un to pašu spēli pēc vieniem un tiem pašiem spēles noteikumiem, tad tas ir jāievēro visiem!”
Līdz šim Latvijas piena ražotāji ir saņēmuši tikai solījumus. Septembra vidū Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs vizītē Latvijā solīja rast iespēju sniegt atbalstu piensaimniekiem. Tāpat oktobra vidū Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā tika izskatīts šis jautājums un lielākā daļa ES dalībvalstu pauda solidaritāti Baltijas valstu un Somijas lūgumam kompensēt piena ražošanas nozares lauksaimniekiem radušos zaudējumus. Taču jautājuma risināšanai nepieciešamie pasākumi joprojām nav veikti un piena ražotāji ir tuvu izmisumam.
