Pēc ilgstošā vēja un lietavām Kurzemes un Zemgales pusē cietuši ziemas kviešu lauki, tāpat lietavas skārušas arī citas lauksaimniecības kultūras, radot zaudējumus to saimniekiem. Lauksaimnieki steidz vērsties pie apdrošinātājiem, jo valsts atbalsts nav paredzēts. Tikai labs laiks turpmākās divas nedēļas varēs glābt situāciju un ražu.
Pieteikumi par veldres skartajiem laukiem šobrīd vērtētājiem ienāk ļoti daudz. Piemēram, Zemgalē 50-70% labības ir sagāzta veldrē. Zemnieku saimniecībā “Jušķēni” Jelgavas novadā sējumu platības ir gandrīz 1000 hektāri, no tiem puse ir kviešu lauki, 70% kviešus skārusi veldre. “Labība gar zemi. Lietus ir bijis pamatīgs. Tā piemirka kopā ar vēju. Labības stiebrs nevar noturēt vārpu, viss ir gar zemi. Tiem ir piena gatavība, viņi ir mīksti, vajag saulīti, lai lēnām, pamazām nogatavojas. Bēda var būt tā, ka var sadīgt vārpā. Guļošie, stāvošie var būt ilgāk izturīgi,” stāsta zemnieku saimniecības “Jušķēni” saimnieks Ints Kaufmanis.
Ja graudi sadīgs vārpā, tad labība pārtikas rūpniecībā vairs nav izmantojama. Tā būs derīga tikai kā lopbarība par zemu cenu. Zemnieku saimniecība “Arāji” Dobeles novadā apsaimnieko 1400 hektāru lielu platību. Te vietām pat 90% no lauka saveldrējusies.
Ir speciāli mehānismi, ar kuru palīdzību var pacelt labību, taču ne visu, un kaut kas tāpat paliks uz lauka, stāsta zemnieki. Mitrākos graudus nāksies kaltēt papildus, radot liekus izdevumus. Lauku atbalsta dienests, Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Uldis Sprukts saka: “Valsts atbalsts saveldrētajai ražai nav paredzēta, bet risinājums ir, ko arī ļoti daudz lauksaimnieki izmanto – apdrošināt savus sējumus. Zemgalē ļoti daudzi to arī darīja. Tagad jau sākusies zaudējumu pieteikšana apdrošinātājiem.”
Zemnieku saimniecības “Lazdiņi” agronoms, neatkarīgs zaudējumu izvērtēšanas eksperts Elvis Lazdiņš saka: “Apjoms ir 15% no saimnieka noteiktās hektāra vērtības, ja tie ir 1000 eiro, tad 15% ir 150 eiro. Saimnieks saņem atlīdzību par katru hektāru, kas nokritis veldrē.”
Apdrošinātāji norāda – šobrīd vēl tikai ienāk pieteikumi no zemniekiem, tāpēc konkrētus aprēķinus pateikt nevar. Apdrošinātāji šajās dienās ar dronu filmē laukus un mēģina aprēķināt saimniecībām kompensējamos zaudējumus. Zemnieku saeimā norāda – Zemgalē veldrē ir ap 70% labības, Kurzemē ap 30%, līdz 10% Latgalē un Vidzemē.
