Unikāls pētniecības institūts ar izpētes tehnoloģijām, kapacitāti, virzieniem bioekonomikas jomās. Institūts ļoti cieši sadarbojas ar Vidzemes plānošanas reģionu, kopīgi izstrādāta Vidzemes reģiona Bioekonomikas attīstības stratēģija un izveidots Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris.
Institūts savu darbību balsta daudznozaru pieejā. Komandā strādā zinātnieki un praktiķi no tādām nozarēm kā bioloģija, ķīmija, hidroloģija, vides zinātne, fizika, matemātika, datorzinātne, ainavu plānošana, mežsaimniecība u.c. Viena no Vides risinājumu institūta (VRI) pamatvērtībām ir atvērtība un vēlme mācīties. Tāpēc institūtā darbojas ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu speciālisti. Pastāvīgi tiek veidoti sadarbības projekti un zināšanu apmaiņa ar partneriem Eiropā un citās pasaules daļās.
Institūta darbības modeli nosaka domāšanas veids – spēt paskatīties uz apkārtējo vidi plašākā kontekstā, ieraudzīt lietu un procesu savstarpējo mijiedarbību un kopīgiem spēkiem uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai sev, bet arī turpmākajām paaudzēm.
Institūts īsteno projektus sadarbībā ar bioloģiski sertificētu saimniecību SIA “Field&Forest”, kas piedalās dažādos pētījumos un projektos bioekonomikas kontekstā un kura pamatdarbība ir lauksaimniecība, t.sk. dažādu kultūraugu, garšaugu un ārstniecības augu audzēšana. Kopš 2012. gada ārstniecības augu un garšaugu pārstrāde. 2010. gadā uzņēmums ieguva Vides kvalitātes sertifikātu bioloģisko produktu audzēšanai un ražošanai. SIA “Field and Forest” pieder arī ekstensīvo gaļas lopu (Galovejas) ganāmpulks, kurš katru gadu paplašinās.
Ģimenes uzņēmums “Labas saknes” (Lielā Skolas iela 6, Cēsis) ražošanā izmanto bezatlikumu tehnoloģiju. Galvenais produkts ir burkāns, no kura tiek izmantots pilnīgi viss. Nelielajā ražotnē tiek spiesta burkānu sula, kas tiek realizēta Cēsīs. No sulas spiešanas procesā pāri palikušajiem burkānu biezumiem taisa veselīgos čipsus – trīs dažādu garšu sāļos variantus: ar sarkano kāpostu ir sarkanais variants, zaļais variants ir ar spinātiem, kale kāpostiem, dillēm un pētersīļiem, bet pikantais variants ir ar papriku un tomātiem. Gatavošanas procesā netiek radīti praktiski nekādi atkritumi. Uzņēmumā ražo apmēram 30 produkciju veidus no dažādiem biomateriāliem.
Uzņēmējs izveidojis “Trimpus” (Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu pilsēta, LV-4101) alus darītavu, kur ražošanā izmanto dažādus dabas ekstraktus, piemēram, gatavojot skuju kolu. Tiek piedāvāti augu bezalkoholiskie dzērieni. Meklējot iespējas, kā visiem zināmus resursus izmantot jaunā veidā un radīt inovatīvus produktus, bioekonomikā ir ļoti svarīgi ražošanā izmantot tādus resursus, kas nākuši no vietējās teritorijas.
Saimniecība “Lejas-Sinči”, Limbažu pag., Limbažu nov. Reinis Rozenbergs LLKC rīkotajā jauno uzņēmēju konkursā “Laukiem būt!” prezentēja visnotaļ inovatīvu un perspektīvu ideju. Nākotnē, iespējams pat ne tik tālā, bišu tranu cirmeņu izmantošanai pārtikā būs sava īpaša niša kulinārajā praksē. Reinis savā saimniecībā vidēji no vienas saimes sezonā iegūst līdz 2 kg cirmeņu.
ANO prognozētā pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās (no pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. g.), dabas resursu noplicināšana, augošā slodze uz vidi un klimata pārmaiņas ir veicinājušas apziņu par nepieciešamību mainīt Eiropā līdz šim pastāvošās metodes bioloģisko resursu ražošanā, patēriņā, pārstrādē, uzglabāšanā, atkārtotā izmantošanā un utilizācijā. Bioloģiskie resursi mums ir jāizmanto labāk. To darot, pārtika būs pieejama lielākam cilvēku skaitam, vienlaikus radot mazāku ietekmi uz vidi un klimatu.
Īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, tiks iegādāti bišu mājām paredzētie 1000 rāmīši. Liels palīgs saimniecībā būs struktūrjaucējs, kas veikli palīdz viršu medus izsviešanā, kā arī fasētājs. Līdz ar projekta īstenošanu ģimenes saimniecībā “Lejas-Sinči” bišu saimju skaits tiks palielināts par 32 saimēm. Drīz saimniecībā būs vairāk, nekā 100 bišu saimes.