Biedrība “Zemnieku saeima” sadarbībā ar biedrību “Gaļas liellopu audzētāju biedrība” 3. martā uzsāka DESIRA Nacionālā konference/ kampaņu “Izglāb pļavu”, ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas pļavu biodaudzveidības saglabāšanai, tādejādi caur augu valsti popularizēt liellopu gaļu ar dažādiem digitāliem mārketinga rīkiem.
Kampaņa sastāvēja no vairākiem posmiem:
3. marta diskusijas “Liellopi Latvijas pļavās” video ieraksts skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=7jmmhSpJWGU
Izveidota kampaņas mājaslapa https://www.izglabplavu.lv/
Kampaņa popularizēta medijos:
- https://receptes.tvnet.lv/7728861/izglab-plavu-zemnieki-aicina-edienkarte-ieklaut-latvijas-liellopu-galu
- https://lvportals.lv/dienaskartiba/349737-zemnieki-aicina-izglab-plavu-edienkarte-ieklauj-latvijas-liellopu-galu-2023
- https://www.delfi.lv/news/national/commercials/izglab-plavu-labakie-paligi-galas-liellopi.d?id=55338612
- https://ziemellatvija.lv/tag/izglabplavu/
- https://jauns.lv/raksts/zinas/553320-ja-gribam-but-gudri-vides-lietas-jalauj-plavas-saimniekot-musu-pasu-galas-liellopiem
- https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemnieku-saeimas-kongresa-kritize-zalo-kursu-un-parvel-vadibu.a499185/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links
Kampaņas vēstneši:
Lauris Valters – Mēs izglābsim pļavas, vai jūti to prieku, kad zeme zied, kad dzīvība pulsē, kad viss ir vienuviet .. mēs izglābsim Latvijas pļavas, ieliksim darbu, attieksmi, katrs mazliet no savas daļas .. tas pildīs mūsu sirdis ar skaistiem stāstiem, jo nedrīkst viss aizaugt ar krūmiem, sārņiem! Ir tik labi redzēt veselīgas pļavas, kad tās ir sakoptas un liellopi tur ganās .. mums iespēju savā zemē ir tik ļoti daudz, tikai jāgrib tās īstenot, lai ar lepnumu katrs par savu to sauc!
Rēzija Kalniņa – Latvija ir līdzenums, kurā skatiens aizklejo kā Dullajam Daukam… Latvijas pļava katru no mums aizved ceļojumā kā Sprīdīti, kurš tomēr atgriezās mājās. Laimīgajā zemē, kur katrai gotiņai ir savs vārds… Bērnībā es kādu gotiņu nosaucu par Mēbeli, jo tas šķita ļoti sirsnīgs un īpašs vārds. Govs purniņš… Aste… Dunduri… Tikko pļautas zāles smarža… Siena grābšana un likšana ķīpās… Tā ir mana Latvija. Manai Latvijai ir siena smarža… Dundura kodiens… Govs skatiens… Teļa mīlestība… Un visam pāri – Upuris… No otras puses, tā ir skaista upurēšanās- es Tev sevi atdodu, lai Tu varētu būt… Latvija ir Māte – Barotāja, kuru nevar “apēst”, bet var iznīcināt… Ja Tu apzinies, ka esi daļa no dabas, tad nekad nebūsi patērētājs… Tu būsi līdzDalībnieks… Ar Cieņu un Pietāti, un Pateicību.
Armands Tripāns – Esmu pēdējo 5 gadu laikā apbraukājis vairāk kā 60 saimniecību Latvijā. Lielas, mazas, bioloģiskās un konvencionālās. Bet šobrīd viskvalitatīvāk sevi tirgū parāda liellopu audzētāji. Neesmu saticis nevienu saimnieku, kurš savu sirdi nav atdevis dzīvniekiem. Viņiem tā nav tikai gaļa, burgeris vai lopa šifrs “ekseļa” tabulā. Tas ir saimniecības pasaules līmenis, kur dzīvniekam ir dota brīvība Latvijas pļavās. Latgales nomalēs vai Liepājas piejūras zemēs – visur tā aina ir izcila kā Purvīša gleznas. Balti vai brūni teļi, kas pļavai iedod horizontu un dzīvību. Liellopu audzētāji parādījuši, ka var konkurēt un būt labāki par ārzemju produktu. Šis stāsts ir par cilvekiem, kuriem rūp, kas pēc mums paliek, viņi uzloka piedurknes un dara. Bez populisma un saukļiem. Zaļi, ar teļu kūtsmēsliem, kas baro zemi, un galu galā – mūsu zemi un cilvēkus.
Laura Erdlāne – Latvijas pievienotā vērtība ir plašās ganības, kurām tālāko stūrīti var saskatīt tikai ar binokli, siena ruloni, lielie govju ganāmpulki un cilvēki, kuri laukos attīsta savu sirdsdarbu. Mana bērnība nav iedomājama bez agrajiem rītiem, gumijnieku vilkšanas kājās un steigšanās rīta darbos saullēktā, kabatā iemetot kādu vētrasputna konfekti. Govs siltās elpas garaiņi kūtī, skābbarības smarža, pieglaušanās govs siltajam sānam, stundām ilga lūkošanās lielajās, tumšajās, kristāldzidrajās acīs un īpašā uzticība, kad govs ēd ābolu no rokas,- tā ir mana Latvijas sajūta… Īpašs ir tas prieks, kad pretī dejo govju ganāmpulks. Jā, tiešām DEJO… Vai arī prieks, kad, atbraucot uz laukiem, pretī nāk kāda īpaša gotiņa- mana “krustmeitiņa”, kuru pirms gada, dzestrā un miglas pilnā vasaras rītā, atvedu no ganībām. Tagad mana krustmeitiņa jau ir izaugusi. Visas šīs Latvijas lauku sajūtas un apziņa, ka laukos darbi tiek paveikti ar mīlestību, mudina domāt, ka Latvijas nākotne ir plaši lauki, veselīgi cilvēki un cieņpilnas attiecības ar dabas likumiem.
13. aprīlī kampaņa noslēdzās Meatchef.lv steiku restorānā noslēdzām kampaņas Izglāb pļavu aktīvo fāzi. Klausījāmies Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi ar prezentāciju par dabisko pļavu situāciju Latvijā. Diemžēl tā nav laba un neesot laba nekur pasaulē. Liels uzsvars tika likts uz to cik svarīga ir ganīšana un atzīmēts kā viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu apsaimniekošanā.