2.oktobrī biedrības “Zemnieku saeima” projektu vadītāja Inga Bērziņa piedalījās konferencē “Vietējie produkti nākotnes tirgū”, kurā diskutēja par vietējās pārtikas nākotni un e-komercijas iespējām.
“Kāpēc runāt par nākotni? Nākotne ir iespēju zeme. Visu ko mēs neesam izdarījuši šodien, mēs varēsim darīt rīt. Nākotni mēs varam mainīt un varam tai sagatavoties un nākotne pienāks ātrāk, nekā mēs domājam, kā arī mēs būsim spiesti risināt izaicinājumus, par kuriem pat neiedomājamies” – Miķelis Grīviņš no biedrības ‘Baltijas Studies Centre”. Pārmaiņas notiek nevis lineāri, bet lēcienveidīgi.
Pārtikas ķēdi jeb pārtikas apriti ietekmēs:
- Klimata pārmaiņas un vide – Nepieciešamība atrast balansu starp produkta cenu un tā ietekmi uz apkārtējo vidi; Jauni biznesa modeļi komercializēt bioloģisko daudzveidību (nostiprinās multifunkcionalitāte, cirkularitāte); nostiprinās jaunas tehnoloģijas (gan high -tech, gan low-tech); Diversifikācija palīdz nostiprināties pret neparedzamību. (Farm to Fork startēģija, piem. pētījumi RTU pārtikas klāsterī, kur liellopu gaļas vērtību pēta saistībā ar ārstniecības augiem vai arī skolās plašāk tiek ieviests zviedru galds, lai neapēstos produktus var izmantot citur (cirkularitāte).
- Demogrāfiskie procesi: Pirmais dabīgais tirgus, kurā tirgot produktu, kļūs mazāks; Lai saglabātu ienākumu līmeni, nāksies meklēt veidus, kā paplašināt sasniegto tirgu; Dažādas demogrāfiskās grupas produktos meklēs sev tuvas vērtības; Jaunas pilsētas – lauku attiecības radīs jaunas iespējas.
- Dzīves stils un diētas – Ēšanas paradumi mainās. Popularitāti iegūst jaunas diētas; Globālā mēroga atbildīgs patēriņš iegūst arvien prominentāku nozīmi; Personīgu saikni ar pārtiku aizstāj mārketinga radītas interpretācijas; Veselība un drošība ir jēdzieni, kas ir politisko diskusiju centrā.
- Inovācijas un tehnoloģijas – digitālās prasmes ir nepārvērtējamas. Veiksmīgākās saimniecības plaši izmantos digitālos rīkus; Tehnoloģijas rada ierobežojumus attīstības iespējām. Nākamās investīcijas ir tehnoloģiski jāsalāgo ar iepriekšējām. Piem. 4.0 industrija, lielas datu bāzes var saslēgt un izmantot MVU attīstībai.
- Pārvaldība – Prioritārajos virzienos var sagaidīt daudz aktīvāku politisku iesaisti; Vienlaikus politika būs reaktīva, nevis proaktīva – digitalizācija radīs jaunas atbalsta, izsekojamības un kontroles iespējas.; izteikta pilsoniskā un biznesa interešu iesaiste, meklējot jaunas regulējuma ieviešanas formas; Risinājumi tieksies vienlaikus atbildēt uz vairākām prioritātēm. Piem. ir skolas, kas individuāli risina produktu iepirkumus no vietējiem ražotājiem, kā arī lauksaimniekiem ir jāsaprot, kam grib tirgot savus produktus.
Gundars Skudriņš no Vides Risinājuma Institūta uzsvēra, ka Latvijas priekšrocība ir dabas tīrība, savukārt Vidzemes reģiona priekšrocība ir augstums virs jūras līmeņa. Institūts veiksmīgi nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu.
Uzņēmējs atzīmēja Latvijas augstskolas ieviesušas bioekonomikas mācību programmas, jo nepieciešami speciālisti, kas spēj no augiem izdalīt krāsu un citus aktīvus savienojumus.
Paneļdiskusijā Ēriks Dreibants, Pavaru mājas Līgatnē īpašnieks uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir jāmācās sagatavot, safasēt produktus atbilstoši ēdinātāju pasūtījumam. Kā arī Latvijas tirgū ir deficīts pēc saldūdens zivīm (trūkst līņi, brekši, līdakas).
Sabīne Lakuča no veikalu tīkla ‘Top” atzīmēja, ka svarīgi lauksaimniekiem ir nodrošināt regulāras piegādes.
Elīna Novada no Svaigi.lv stāstīja par biznesa uzsākšana ideju – interneta pārdošanas portālu, kā sociālais uzņēmums, kas strādā gan ar lauksaimniekiem, gan produktu pircējiem.
Dace Meldere no saimniecības “Kolumbi” Kuldīgas pusē stāstīja par liellopu gaļas sagatavošanu un gaļas vītināšanu. Savukārt Agnese Buka no LPKS Kuldīgas labumi atzīmēja, ka COVID 19 ir veicinājis vietējo ražotāju e-komerciju.
Kristaps Kravalis – personīgās produktivitātes un “High Performance” treneris prezentēja kā risināt izdegšanas sindromu šajā steidzīgajā laikā. Diennaktī ir 24 stundas un to nevar izmainīt, bet var ietekmēt enerģijas līmeni.
Kā mēs varam ietekmēt savu enerģijas līmeni:
1) “ņemt vērā, ka ir “2 torņu līkne” jeb vislielākais enerģijas līmenis ir rīta pusē un vakarpusē. Vismazākā enerģija ir laikā no 13-17.00, šajā laikā būtiski ir nepieņemt svarīgus lēmumus;
2) rīta un vakara rituāls jeb ieradumu kopums – stabili paradumi, kas mobilizē un kas atslābina.
3) Spēja spēlēties un “mulķošanās”, atcerēties, ko patika darīt bērnībā, kas aizrāva.
Ina Gudele no Latvijas Interneta Asociācijas aicināja padarīt Latviju konkurētspējīgu izmantojot e-komerciju, jo tur ir daudz neizmantoti resursu: 2018 gadā tikai 40% iepirkās internetā, bet pārdeva 12-16,8%.
“Svarīgi ir apgūt digitālas prasmes – cilvēks var visu, ja ir motivācija.
Aigars Mamis – no zīmolu dizaina studijas “Overpriced design practice”
Daudzi zīmoli ir tikai ekonomikas vadīti – par katru cenu ievirzīt produktu, baneri visur (ilgtermiņā kaitina), jo bēgam no pilsētas un uzbāzības, un svarīgi ir ieintegrēt “mierīgo reklāmās” un sociālie mediji ir Tavs veikals.
Reklamējot produktu, ieteikums:
- Ielaid cilvēkus savā ikdienā
- Kādi cilvēki stāv aiz produkta
- Kā produkts tiek veidots
- Kādēļ Jūs veicat šo projektu
- Nevar būt bezpersoniskas bildes
- Jums ir zināšanas, kādas citiem nav un dalīties ar tām
- Esi tur kur cilvēki
- Sakopties – patiesi, īsti
- Dalies ar īsto, skaisto un vērtīgo
- Sākt ar viesu soli un bezmaksas – darīt ar atvērtību, patiesīgumu, ielaist ikdienā