2017-04-08 10:11:14
No 4. līdz 6.aprīlim 15 mūsu biedri un eksperti projekta “GreenAgri” ietvaros kopā ar kolēģiem no Igaunijas apmeklēja lopkopības saimniecības Dānijā.
Programmā:
- Fermas apskate: Isbjerg Mølle, Varde, 620 liellopi un 460 ha zeme.
- Århus Universitāte, Foulum. Pārtikas un lauksaimniecības izpētes institūts.
Søren Petersen.
- Ferma: Jacob Gade, Skals. 250 liellopi
- SEGES – Dānijas lauksaimniecības un saimniecību konsultatīvā sistēma https://www.seges.dk/om-seges
Dānija ir intensīva lopkopības valsts, kurā 90% no visa organiskā mēslojuma ir šķidrmēsli, 8% dziļās kūtis (izvāc 2x gadā), 1% virca, 1% ko izstumj no kūts katru dienu – cietmēsli kopā ar vircu. Lielākā daļa jeb 86% šķidrmēsli tiek iestrādāti pavasarī, 10% vasarā uz zālājiem un 4% rudenī. Šķidrmēslus pamatā uzglabā lagūnas tipa krātuvēs (80-90%) ar 10-12 mēnešu ietilpību. Lai samazinātu amoņjaka emisiju lagunām jābūt pārklātām, kā lētāko pārklājumu izmanto salmus vai dabīgo garozu. 46% no visiem šķidrmēsliem iestrādā tieši augsnē, 35% izmanto gumijas šlūtenītes un 19% papildus skābina ar sērskābi 2-3 l/uz m3. Skābināšanu tiek veikta slēgtās speciālās novietnēs, kurās samazina pH līdz 5,5, šķidrmēslu glabātuvē vai uz lauka (pie iestrādes augsnē).
Sakarā ar lielo dzīvnieku blīvumu, likumdošanā noteikti stingrāki noteikumi izkliedes termiņos un barības elementu – Slāpekļa (N) un Fosfora (P) devās saimniecībās, kurās ir vairāk kā 1,7 liellopu vienības uz ha. Max deva cūku mēsliem ir 170 kg N/ha/gadā. Liellopu mēsliem 170-230 kg/ha/gadā. Pēdējos 30 gados barības vielu izmantošana no organiskā mēslojuma ir nozīmģi uzlabojusies pateicoties precīzajām tehnoloģijām (pētījumi), likumdošanas nosacījumiem un lauksaimnieku izglītībai.
Dānijā 22% no lauksaimniecības zemes aizņem zālāji, no tiem 56% augu maiņas kultūra, 25% tiek izmantota ganībām slaucamām govīm. Dānijā saimniecības vidējais govju skaits ir 170 govis, videjais izslaukums virs 9000 kg.
Iepazināmies ar organisko mēslu apsaimniekošanu divās saimniecībās Isbjerg Mølle, Varde (620 liellopi un 460 ha zeme) Jacob Gade, Skals (250 liellopi). Århus Universitātes Foulum pārtikas un lauksaimniecības izpētes institutā ieguvām atziņas par zinātnieku ciešo sadarbību ar lauksaimniekiem pētījumu veikšanā un politikas veidošanā. Galvenās pētījumu tēmas: klimats un dabas resursi, apkārtējā vide un bioenergyija, biloģiskā lauskaimniecībam pārtikas ražošana un kvalitāte, augkopība. Institūtā strādā 90 zinātnieki ar grādiem un 68 PhD student. Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiek ātri pārnesti uz ražošanu, kā arī izglītoti jaunie lauksaimnieki.
Dānijas lauksaimniecības un saimniecību konsultāciju dienestā – SEGES (https://www.seges.dk/om-seges) iepazināmies ar tā augkopības nodaļas darbu. Konsultanti ikdienā konsultē audzēšanas tehnoloģijās, šķirņu izvēlē, augu aizsardzībā, mēslošanas līdzekļu pielietošanā, veic lauka izmēģinājumus un sniedz priekšlikumus likumdošanai. Kā piemēram, 2016.gadā izstrādāti 35 500 mēslošanas plāni, aptverot 2.1 milj.ha (80% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kā arī ierīkojuši 1 100 lauka izmēģinājumus ar mēslošanas līdzekļiem, pesticīdiem u.c.
Benita Virta (Z/s “Rubuļi”)
Laikam pats galvenais, ko es sen zināju, bet tagad redzēju savām acīm, ka viss jādara saprātīgi – nevar vispirms piecūkot vidi, kurā paši dzīvo un tad sākt tikai par to rūpēties. Dānijā, pēc manām domām, ir par daudz liels mājdzīvnieku skaits attiecībā pret zemes platību. Ne viss, kas ļoti labi darbojas Dānijā, darbojas arī Latvijā, kā piemēram – zemnieku konsultāciju centri. Ilona Miglāne: “SIA Lukas agro” agronome Brauciena laikā kārtējo reizi sapratu, ka lai arī visi esam Eiropas Savienībā, tomēr mūsu klimatiskie apstākļi, zemes sastāvs, u.c. ir dažādi. Piemēram, Dānijā 80% ir šķidrmēsli, manuprāt Latvijā ir nedaudz saimnniecības, lielākai daļai s-bu ir cietmēsli. Salīdzinot domāju, ka mūsu lopkopības, šķidrmēslu saimniecības nemaz nav sliktākas par dāņu saimniecībām, tomēr atšķirība Eiropas maksājumos, piena cenā, kā arī, protams, zemes maksās, ir milzīgas. Galvenais ieteikums tomēr man būtu politikas veidotājiem un Latvijas likumdošanas regulu rakstītājiem, nedrīkst “akli” pārņemt dāņu lauksaimniecības noteikumus, ņemot vērā, ka Dānijā ir liels lopu blīvums, vieglas, smilšainas augsnes, un viņi mēģina atjaunot ekoloģisko līdzsvaru, kurš ir izjaukts ar tik ļoti intensīvu lauksaimniecību iepriekšējos periodos.
Indulis Ieviņš (SIA “LLU MPS Vecauce”)
Sapratu no kurienes tām „dīvainajām idejām” LAD maksājumu noteikumos un citām nejēdzīgajām prasībām no vides dienesta „aug kājas”. Būtībā dāņu radīto problēmu cēloņi un risinājumi tiek automātiski pārcelti uz Latviju – bez pielāgošanas esošajai situācijai un pamatā bez reālas Latvijas situācijas analīzes. Sapratu, ka Latvijai vēl ir milzīgas iespējas palielināt lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un produktivitāti. Dāņi skaidri un viegli uztverami izklāstīja viņu dabas piesārņošanas problēmas, cēloņus un viņu pielietotos risinājumus ne tikai ar „kas jādara lai situāciju labotu”, bet arī „kāpēc jādara tieši tā”. Tieši šī viegli uztveramie skaidrojumi noveda pie atziņas, ka mums Latvijā tiek uzspiests „kas jādara” bez paskaidrojuma „kāpēc tieši tā” un bez sapratnes „vai mums tā tiešām vajag?”
Arnis Kristapsons (Z/s “Bukas”)
Tika apskatīta brīnišķīga ferma, kura tiek audzētas Šveices un Džērsijas šķirnes govis. Galvenā atziņa, ka Latvijā nemaz nepiedāvā un nepopularizē Džērsijas šķirnes govis, tas liek aizdomāties, kādas govis nākotnē turēt mūsu saimniecībā? Latvijā vēl ir tendence uz piena kvantitāti (Holšteina šķirnes), nevis kvalitāti- olbaltums, tauku saturs pienā. Fermā bija aplūkojama pilna automātiskā lopu barošana, kas Latvijā nav izplatīta. Latvijā pie darba spēka trūkuma, tas ir ļoti aktuāli. Runājot par organisko mēslojumu, Latvijā vēl šo problēma, ka organiskais mēslojums ir pāri pārēm, nedraud, jo mums nav tāds lopu blīvums uz vienu ha. Mēs varam pārņemt mēslu iestrādāšanu laikus, kura brīdī izvest uz lauka un kādām kultūrām.
Raksts ZSA žurnālā – Mēslu problēmas Dānijā
