24. septembrī Zemnieku saeimas pārstāvji CONSOLE projekta ietvaros devās apskatīt Latvijas dabiskās vērtības – Dvietes palienes pļavas. Apskati sākām ar Putnu torni – skatu platformu, no kura pavērās skats uz atjaunotajām teritorijām ar binokļiem varēja vērot savvaļas zirgu pārvietošanos. Pļavas ir koptas – bioloģiski sertificētas, plautas, daļēji izmantota savvaļas lopu ganībām – pašreiz pļavās ganās 80 zirgu un 180 liellopu – Kalanderi, kuru apjož žogs. Iedzīvojoties savvaļas dzīvnieki paši sataisījuši taciņas, kā arī novērots, ka pēc noganīšanas bioloģiski vērtīgās pļavas klases paaugstinājušās.

Dviete kopā ar savu satekupi Ilūksti veido daļu no lielākās dabisko palieņu sistēmas Latvijā, kas ietekmē Daugavas palus, to apjomu un ilgumu. Dvietes palienes hidroloģisko režīmu, ūdens līmeni un applūstošo teritoriju platību palu laikā nosaka Daugava. Paliene pārplūst galvenokārt Dvietē pret straumi no Daugavas ieplūstošo palu ūdeņu rezultātā. Dvietes palienes dabas parkā sastopami vairāki Latvijas un Eiropas Savienības mērogā aizsargājami zālāju, mežu un ūdeņu biotopi, kā arī daudzas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Dvietes paliene ir viena no daudzveidīgākajām un bagātākajām putnu vietām Latvijā, īpaši svarīga griežu un ķikutu ligzdošanas vieta, kā arī pasaules mērogā nozīmīga caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vieta pavasarī. Tomēr Dvietes palienē, līdzīgi kā citur Latvijā, dabisko zālāju platības un to piemērotība pļavu putniem ir samazinājusies pamešanas un tai sekojošas aizaugšanas dēļ. Palienes pļavu un mitrāju dabas vērtības 20. gadsimtā ir ievērojami cietušas arī upju tīkla pārveidošanas un nosusināšanas ietekmē.

Daļa no Dvietes palienes dabas parka teritorijas dabas aizsardzības plāna pasākumiem tika īstenoti LIFE+ projektā DVIETE. Tā mērķi bija atjaunot griezes ligzdošanas biotopus degradētā un pamestā Dvietes upes palienes posmā, tādējādi uzlabojot griezes aizsardzības stāvokli Latvijā, demonstrēt un veicināt kompleksu griezes biotopu atjaunošanas metožu pielietošanu degradētās palieņu pļavās, kā arī celt zināšanu līmeni un veicināt zemes īpašnieku un vietējās pašvaldības iesaistīšanos dabai labvēlīgā Dvietes palienes apsaimniekošanā. Divi galvenie projekta uzdevumi bija atklātu zālāju atjaunošana Dvietes palienes visvairāk aizaugušajā daļā un Dvietes upes dabisko līkumu atjaunošana augšpus Skuķu ezeram aptuveni divu kilometru garumā. LIFE+ projekts DVIETE bija vērsts uz sadarbību un atbalsta sniegšanu zemes īpašniekiem aizaugušo zālāju apsaimniekošanas uzsākšanā. Projekta norisē tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji un zemes īpašnieki, piemēram, krūmu novākšanas darbus par projekta līdzekļiem pirmkārt tika piedāvāts veikt pašiem zemes īpašniekiem. Projekts bija kā atspēriena punkts pamesto zālāju turpmākai apsaimniekošanai. Aplēsts, ka apmēram piektā daļa no projekta kopējā budžeta (EUR 1 014 500) ir ieguldīta vietējā ekonomikā. Projektā: tika atjaunoti 113 ha palieņu zālāju, kopā ar apkārtējiem atklātajiem zālāju fragmentiem veidojot ap 300 ha griezei piemērotu dzīvotņu. Zālāju atjaunošana tika veikta ierīkojot ganības, izcērtot krūmus un kokus, kā arī aizaugušākajās vietās novācot koku un krūmu atvases un frēzējot celmus. Pēc atjaunošanas zālāji tiek uzturēti, ganot ‘Konik’ zirgus un dzīvei āra apstākļos piemērotu šķirņu liellopus vissezonas ganībās. LIFE+ projekta DVIETE ietvaros ganības ierīkotas 113 ha platībā, kopā ar agrāk izveidotajām ganībām aptverot ap 350 ha palieņu zālāju. Projekta darbību rezultātā Dvietes palienes ainava ir būtiski mainījusies, un ligzdojošo griežu monitorings rāda, ka to populācijai projekta teritorijā vērojams straujš pieaugums. Avots: www.dvietespaliena.lv

Biedrība ‘’Dvietes senlejas pagastu apvienība” pārziņā ir Dvietes palienas Dabas parka apsaimniekošana, kā arī LIFE+ projekts DVIETE rezultātu uzturēšana. 24.septembrī viesojāmies Putnu salas simtgadīgajās mājās „Gulbji”, kur mūs sagaidīta biedrības vadītāja Benita Štrausa,  Ineta  Zībarte un Daugavpils Universitātes pasniedzējs Dr.biol., Mg.vid.zin. Dāvis Gruberts. Kopš 2008.gada šajās mājās ierīkots tūrisma informācijas centrs, kas ir kļuvis par daudzu ceļotāju iecienītu Dvietes palienes apceļošanas sākuma punktu.

Dāvis Grūberts stāstīja, ka kādreiz upe skaisti upe līkumojusi tieši  pretī putnu salai, bet šos līkumus nogrieza kad izraka kanalu, līkumi paamazām aizauga, bet tas nenāca par labu upes palienai – tā straujāk aizauga ar krūmiem. La paceltu gruntsūdens līmeni, bija atkal jāatgriež upe sākotnējā gultnē. Ar lielām  grūtībām šies dažiiupes posmi tika atjaunoti: fiziski tas bija vienkārši ar ekksvatoru pāris mēnešos ziemā, bet vislielās grūtibas bija komunikācijā ar vietējiem zemes īpašniekiem  un valsts iestādēm. Ir īss video par ideju cīnām “Palu zeme Dviete”. Atļaujas saņemšana upes līkumošanai D.Grūberts salīdzināja ar policijas atlauju braukt atpaklgaitā uz automaģistrāles jeb  viens no retajiem gadījumiem Latvijā”.  Upes gultne netika atjaunota vienā no skaistākajiem Vecupes posmiem, kurā saimnieks ar 3 ha piederošu zemi. Ar pieguļošo teritoriju lauksaimniekiem tika noslēgti līgumi, par teritorijas sakopšanu un krūmu izciršanu projekts paredzēja arī samaksu, un pēc projekta uzturēšana lauksaimniekiem jānodrošina līdz 2026.gadam.,Pavasara palos ūdens stāv ilgi – apmēram 2 nedēļās sasniedz max līmeni un tad vajadzīgs mēnesis lai aizietu atpakal Daugavā.