Baltijas lauksaimnieki un valstu vadītāji vienoti par 100% godīgumu Eiropas Savienībā!

18/02/2020

20. februārī Briselē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu līderi ar savu dalību atbalstīs 200 Baltijas lauksaimnieku organizētu protesta akciju par godīgiem tiešajiem maksājumiem un taisnīgu Eiropas Savienības Kopējo Lauksaimniecības politiku (KLP).

 

Baltijas lauksaimnieki akciju organizē 20. februārī, pirms ārkārtas Eiropadomes sēdes, kurā iecerēts vienoties par ES daudzgadu budžetu 2021-2027 plānošanas periodam. Eiropadomes tikšanās iznākums noteiks arī budžetu, kurš pēc 2020. gada tiks atvēlēts Kopējai lauksaimniecības politikai. Pēdējā sarunu raundā decembrī, Baltijas valstu līderi vienoti uzstāja uz “pilnīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm, jau nākošā plānošanas perioda beigās’’, parakstot kopīgu deklarāciju.

 

Nevienlīdzīgu tiešo maksājumu problēma meklējama laikā, kad Baltijas valstis pievienojās Eiropas Savienībai. Tiešie maksājumi tika aprēķināti, par pamatu ņemot laiku, kad visas trīs Baltijas valstis bija savā zemākajā attīstības punktā, cenšoties pāriet no padomju centralizētā saimniecību modeļa, uz ģimenes saimniecību struktūru. Pirms septiņiem gadiem, 2013. gadā, Eiropadome vienbalsīgi vienojās par to, ka “Vēlākais līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm jāsasniedz tiešo maksājumu līmenis ne mazāks par 196 EUR/ha’’. Šī vienošanās netika ievērota. Vēl jo vairāk, Baltijas lauksaimnieki sistemātiski turpina saņemt ne vairāk kā 54-70% no Eiropas vidējā tiešo maksājumu apmēra, Eiropas līderiem absolūti ignorējot nepārtrauktu Baltijas valstu neapmierinātību ar esošo situāciju, un lūgumus meklēt risinājumus šai problēmai.

 

Kaut arī Baltijas lauksaimnieki saņem viszemāko atbalstu Eiropas Savienībā, mūsu lauksaimniekiem, pretēji maldīgajiem uzskatiem, arī nepieciešams samierināties ar augstākām ražošanas izmaksām – Igaunijā 129% no ES vidējā, Lietuvā 112%, Latvijā 113% no ES vidējām ražošanas izmaksām.

 

Baltijas lauksaimnieki ir patiesi noraizējušies par to, ka aizvien pieaugošais vides jautājumu spiediens nākotnes politikā un Eiropas “Zaļajā kursā”, netiek pavadīts ar atbilstošu finansējumu Kopējai lauksaimniecības politikai. Augstākas vides un klimata prasības ir līdzīgi dārgas visās ES dalībvalstīs, un pieprasa vienlīdz lielas lauksaimnieku pūles klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc arī atbalstam par zaļāku lauksaimniecības praksi nepieciešams būt vienādam visās dalībvalstīs.

 

Arī Lauku attīstības politika ir pierādījusi sevi kā fundamentāli nozīmīgu un efektīvu rīku Baltijas valstu lauku infrastruktūras un vietējo iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. Šo iemeslu dēļ, Baltijas lauksaimniekiem kategoriski nepieņemams šķiet Eiropas Komisijas piedāvājums par 15% samazināt finansējumu Lauku attīstībai.

 

Baltijas lauksaimnieki jau iepriekš ir pulcējušies Briselē, lai līdzīgā manierē paustu neapmierinātību ar aprēķiniem KLP finansējuma sadalē. Zemnieki vienotā balsī uzstāj – “Mēs esam gatavi šķērsot visu Eiropu, un vienoti pastāvēt uz 100% godīgumu starp Eiropas lauksaimniekiem, kas mums kopīgi palīdzēs nodrošināt lauku apdzīvotību, un pabarot Eiropas iedzīvotājus ilgtspējīgā, klimatam un videi draudzīgā veidā. Šoreiz politiskajam lēmumam ir jābūt tādam, kurš labotu vēsturiski pieļautās kļūdas.’’

 

Protesta laikā Baltijas lauksaimnieki savu valstu vadītājiem piedāvās Baltijas “Eiropadomes sulu’’, kas būs speciāls ābolu sulas enerģijas dzēriens, lai palīdzētu līderiem koncentrēties uz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Sula nodrošinās 100% no nepieciešamajām enerģijas, kaut arī ražota ar vien 70% godīgu atbalstu.

 

Protestā Latvijas lauksaimniekus pārstāvēs biedrība “Zemnieku saeima”, “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”, “Latvijas Zemnieku federācija” un “Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija”.