Pagājušās nedēļas izskaņā Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli Briselē tikās ar jauno Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcikovski (Janusz Wojciechowski, Polija). Šī bija pirmā abu pušu tikšanās pēc jaunā komisāra apstiprināšanas amatā pērnā gada novembrī. Jaunajam komisāram nav iepriekšējas pieredzes darbā Eiropas Komisijā, taču ir vairāku gadu pieredze darbā Eiropas Revīzijas palātā, kā arī 15 gadu ilga pieredze, darbojies Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece: “Pēc iepriekšējām tikšanās reizēm ar komisāru Vojcikovski, kuras gan nebija tik šaurā lokā, radās divējādas sajūtas – komisārs it kā lauksaimniecības politikā orientējas labi, tomēr izvairās definēt noteiktas prioritātes, par kurām iestāsies. Šī tikšanās noritēja daudz konstruktīvāk, nekā bijām domājuši. Komisārs, iespējams, tādēļ, ka pats nāk no Polijas, ļoti labi izprata nepieciešamību pēc godīga tiešmaksājumu sadalījuma starp dalībvalstīm, definējot to kā savu galveno prioritāti. Bijām vienisprātis arī par to, ka nav pieņemams iecerētais 15% finansējuma samazinājums Lauku attīstības aploksnē tām dalībvalstīm, kuras joprojām lauku teritorijas un saimniecības “pārbūvē” no pavisam cita saimniekošanas modeļa, kuru pazinām padomju laikos.
Mums svarīgi bija pārrunāt arī jaunās prasības, kuras Eiropas Komisija piedāvā ieviest no 2021. gada, jo daļa no šīs jaunās lauksaimniecības “zaļināšanas” nedos cerēto efektu ziemeļvalstu klimatiskajos apstākļos. Komisārs mūsu teikto saprata, un ir lielas cerības, ka daļu no prasībām varēsim pielāgot saviem individuālajiem apstākļiem. Kopumā esam ļoti pateicīgi par šo tikšanos, vēl jo vairāk tādēļ, ka tikšanās tik šaurā lokā ir liela privilēģija, kuru pagaidām saņēmuši vien pāris valstu lauksaimnieki.’’
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts: “Man ir patiess prieks, ka, kopā ar lauksaimnieku organizācijām, izdevās noorganizēt šo tikšanos, kas deva iespēju komisāram iedziļināties mums svarīgajos jautājumos, un saņemt ieteikumus no tiem, kurus Kopējā lauksaimniecības politika ietekmē vistiešāk.
Izlīdzināt atbalsta apmēru starp dalībvalstu lauksaimniekiem ir Latvijas prioritāte, jo nav pieņemams tas, ka, ievērojot identiskas prasības un strādājot ar krietni lielākām izmaksām, Latvijas lauksaimnieki turpina saņemt nesalīdzināmi zemāku atbalstu nekā citu Eiropas valstu kolēģi.
Lai arī šobrīd Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura atkarīgs finansējums lauksaimniecībai, ir Eiropadomes un valstu līderu kompetencē, vēlreiz uzsvērām nepieciešamību gan palielināt tiešo maksājumu aploksni, gan saglabāt finansējumu lauku attīstībai, kas ir sevišķi nozīmīgi, apzinoties sabiedrības pieaugošās prasības pret pārtiku un videi draudzīgu lauksaimniecību.
Komisārs ļoti labi uztvēra mūsu lauksaimnieku satraukumu saistībā ar jaunām prasībām organisko augšņu apstrādē, un Latvijai raksturīgo lauksaimniecības praksi – augsni vasaras kultūraugu sējai sagatavot rudenī.”
Latvijas lauksaimniekus šajā tikšanās reizē pārstāvēja Maira Dzelzkalēja-Burmistre un Valters Zelčs (Zemnieku saeima), Edgars Ruža (Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija), Agnese Hauka (Latvijas zemnieku federācija) un Kaspars Melnis (Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome).
