Dienas bizness: Ietekmīgāko lobistu loks nemainās

27/03/2015

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uzņēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Ietekmes svars

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, me-tālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.
Divi milži

Nenoliedzami pirms vairākiem gadiem par ietekmīgākajām organizācijām varēja uzskatīt Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Latvijas Darba devēju konfederāciju, taču pēdējo gadu laikā savu vietu pie politiķu un augstāko ierēdņu galda ir izkarojusi visvecākā uzņēmēju organizācija – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, par kuras padomes locekļu amatiem tikko notika cīņa. «Par ietekmīgām uzņēmēju nevalstiskām organizācijām uzskatu tās, kuras piedalās valsts stratēģiskā plāna izstrādē, valsts budžeta projekta izstrādē un sēž pie viena galda ar valdību Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē,» tā uz jautājumu par to, kuras uzņēmēju organizācijas ir ietekmīgas, atbild bijušais Ministru prezidents Māris Gailis. Viņš norāda, ka šajos procesos aktīva ir gan LDDK, gan arī LTRK. «Tās ir divas lielākās uzņēmēju organizācijas, kuras minēto iemeslu dēļ ir arī ietekmīgākās,» atzīst M. Gailis. Arī ekspremjers Andris Bērziņš par ietekmīgākajām Latvijā min LTRK un LDDK. «Tām ir kapacitāte, tās aptver visu reģionu aktīvākos uzņēmējus,» tā uz jautājumu, kāpēc tieši tās ir ietekmīgākās, atbild A. Bērziņš. Viņš piemetina, ka svarīga ir arī uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadība, savas pozīcijas formulēšana un aizstāvēšana. «Protams, svarīgi arī, kā konkrētā situācijā «sastājas zvaigznes»,» tā uz jautājumu par šo organizāciju spēju panākt konkrētu lēmumu atbild A. Bērziņš. Viņš norāda, ka nākamā līgā spēlē nozaru uzņēmēju asociācijas, kuras (to biedri) bieži vien ir abu minēto lielo (LTRK un LDDK) biedri. «Elektroniķi, ceļu būvētāji, būvnieki utt.,» tā uz lūgumu nosaukt nozaru uzņēmēju viņaprāt ietekmīgākās organizācijas atbild A. Bērziņš.

Viņš nenoliedz arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā ietekmi, tomēr uzskata, ka savulaik, kad nāca paši ārvalstu investori, tā bijusi spilgtāka nekā pēdējā laikā, kad to vairāk pārstāv menedžments. «Ja nozares uzņēmēji investē naudu savā nevalstiskajā organizācijā, tad arī var runāt par kaut kādiem rezultātiem un ietekmi,» svarīgākos aspektus uzņēmēju nevalstisko organizāciju darbības jautājumā min A. Bērziņš.
«Savulaik aktīva bija LDDK, bet, šķiet, pēdējā laikā skaļāka ir kļuvusi LTRK, kaut arī tajā laikā, kad vadīju valdību, tās aktivitātes nav palikušas atmiņā,» daudzu gadu vecu pagātnes ainu rāda ekspremjers Gundars Krasts. Viņaprāt, uzņēmēju nevalstisko organizāciju «skaļuma līmenis» gan toreiz, gan tagad saturiski nav būtiski mainījies.

«Vismaz tas, ko man gadījies dzirdēt,» savu sacīto pamato G. Krasts. Viņaprāt, ja uzņēmēji nenovirza resursus nevalstiskajām organizācijām savu interešu aizstāvībai, tad neesot pārsteigums, ka atmiņā vairāk palikušas nevis LTRK aktivitātes, bet gan arodbiedrību darbība ar tā brīža vadītāju Juri Radzeviču priekšgalā. «LDDK, arī LTRK, bet vairāk citas (ne biznesa) organizācijas,» tā uz jautājumu, kuras organizācijas bijušas ar skaļāko balsi, atbild ekspremjers, arī bijušais ekonomikas un zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā bija atšķirīga no iepriekš minētajām organizācijām. «Ikgadējā augstākā līmeņa vadītāju un valdības tikšanās ir kaut kas cits,» tā uz jautājumu par ārvalstu investoru ietekmi atbild A. Kalvītis.

Zemnieku svars

Savukārt turīgākā un arī lielākā lauksaimnieku nevalstiskā organizācija Zemnieku saeima par ietekmīgu jāuzskata kopš gadsmitu mijas. Tās «upuru» skaitā jāierindo arī bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš zemnieku nemieru dēļ bija spiests savu amatu pamest. Zemnieku saeima savu ietekmi nodemonstrēja arī šā gada janvārī, kad tika pacelts jautājums par aizaugušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes definēšanu par meža zemi. Kaut arī šī norma bija pieņemta pirms trijiem gadiem un stājās spēkā no 2015. gada, tomēr pēc Zemnieku saeimas «lūguma» tika mainīts tā, ka aizaugušās lauksaimniecības zemes neuzskatīs par mežu un tajās kokus varēs cirst neatkarīgi no to lieluma, vecuma un aizņemtās platības. Šai organizācijai tiek arī piedēvēta ietekme uz pērn pieņemtajiem grozījumiem saistībā ar ierobežojumiem lauku zemes iegādē, ko Saeima skatīja pērn.

 

INFORMĀCIJAI

PREMJERLĪGA

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)

Ārvalstu investoru padome Latvijā 

Zemnieku Saeima


AUGSTĀKĀ LĪGA

Latvijas Komercbanku asociācija

Latvijas Tranzīta biznesa asociācija

Latvijas Nebanku kreditdevēju asociācija

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija

Latvijas Kokrūpniecības federācija

Latvijas Mežu īpašnieku biedrība

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija

Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija

Latvijas Farmaceitu biedrība

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija

Latvijas Loģistikas asociācija

Latvijas auto

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija

Latvijas Zivrūpnieku savienība

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija

Latvijas Tirgotāju asociācija

Latvijas Būvnieku asociācija

Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija


AVOTS: DB APKOPOTĀ INFORCĀCIJA

RAKSTS AVĪZĒ: DB avīze