Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek precizētas normas saistībā ar lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

13/07/2021

Valsts sekretāru sanāksmes 2021.gada 8.jūlija  sēdē ir izsludināts Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas galvenokārt paredz:

 

1. 1. no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvot atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus;
2. 2. noteikt, ka turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks aplikta atlīdzība par  kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;
3. 3. precizē tiesību normas attiecībā uz mikrouzņēmumu darbiniekiem;
4. 4. veikt arī tehniskus un redakcionālus precizējumus.
5. 5. precizēt tiesību normas saistībā ar lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

 

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”11.⁷pantā ietvertajām normām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti visi šajā pantā ietvertie nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecības zemes pircēju un pārdevēju.

 

Pašlaik spēkā esošais iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums paredz, ka:

• atbrīvojumu lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākumam var piemērot tikai tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves;
• ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves, bet to veido arī mežs vai cita zeme, atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai zemes platības daļai, kas ir lauksaimniecības zeme.

 

Lai gan kopumā šāda pieeja uzskatāma par pareizu, jo atbrīvojuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes  saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē, tomēr atsevišķos gadījumos atbrīvojuma piemērošanas mehānisms ir radījis negatīvus blakus efektus. Kā īpaši izceļamu piemēru var minēt AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (turpmāk – “Altum”) programmu, kas paredz aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu (t.s. reverso nomu, t.i. – ar zemes atsavināšanu “Altum” un tās atpirkšanas tiesībām lauksaimniekam, starplaikā lauksaimnieks zemi nomājot no “Altum”). Šajā gadījumā par atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu  ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (kapitāla pieauguma nodoklis) tad, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir ēkas un būves, jo, lai gan nākotnē lauksaimnieks zemi plāno no “Altum” atpirkt, darījumu 1.solī notiek zemes atsavināšana. Periodā no 01.07.2015. līdz 31.12.2019. šādu gadījumu Latvijas Zemes fonda darījumos ir bijis aptuveni 15%.

 

Lai veicinātu “Altum” programmas mērķu sasniegšanu, kā arī to mērķu sasniegšanu, kādi izvirzīti, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecības zemes atsavināšanas, kā arī vienlaikus minimizētu risku, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums tiek izmantots nodokļa optimizēšanas mērķiem, likumprojektā noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir ēkas un būves, mežs vai cita veida zeme (piemēram, purvi, zeme zem ūdeņiem), atbrīvojumu piemēro, ja nekustamā īpašuma atsavinātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu vērtējumu, kurā norādīta ne tikai nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība, bet arī tirgus vērtība atsevišķai nekustamā īpašuma daļai – lauksaimniecības zemei. Šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma piemērošanai tiek ņemts vērā uz lauksaimniecības zemi attiecināmās nekustamā īpašuma tirgus vērtības daļas īpatsvars kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā.

 

Piemērs

Nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme (20 ha), dzīvojamā ēka, saimniecības ēka un zeme zem ēkā. un pagalmiem (0,2 ha).

 

Nekustamā īpašuma tirgus vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegto vērtējumu ir 50 000 euro, t.sk. lauksaimniecības zeme – 30 000 euro. (lauksaimniecības zemes vērtības īpatsvars kopējā tirgus vērtībā 60%.)

 

Īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu “Altum” programmas ietvaros par 40 000 euro.

 

Nekustamā īpašuma iegādes vērtība 10 000 euro.

 

Visa īpašuma atsavināšanu ienākums 30 000 euro.

• 30 000 euro x 60%=18 000 – ienākums no lauksaimniecības zemes atsavināšanas
• 30 000-18 000 = 12 000 euro – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums

 

Atbrīvojumu no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, izmantojot minēto proporciju, piemēro neatkarīgi no tā, vai lauksaimniecības zemi atsavina “Altum”, vai cits lauksaimniecības zemes pircējs.

 

Savukārt, ja nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst ēkas vai būves, bet atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (piemēram, purvi, zeme zem ūdeņiem), likumprojekts paredz, ka atbrīvojumu piemēro lauksaimniecības zemei proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumam vai, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav šāds vērtējums, līdzšinējā kārtībā – proporcionāli tai zemes platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.

 

Nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecības zemes atsavināšanas, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kurā ietilps lauksaimniecības zeme un ēkas, būves, piemēro sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ja nodokļa maksātāja rīcībā ir sertificēta vērtētāja vērtējums, kas nav vecāks par 12 mēnešiem no dienas, kad noslēgts atsavināšanas līgums.

 

Lūdzam sniegt viedokli un komentārus, ja tādi rodas, līdz 19. jūlijam uz e-pastu: martins.trons@zemniekusaeima.lv vai zvaniet.

 

Likumprojekts

 

Sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)