Šī gada 21. maijā biedrības ‘’Zemnieku saeima’’, ‘’Latvijas meža īpašnieku biedrība’’, ‘’Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija’’, ‘’Latvijas Jauno zemnieku klubs’’, ‘’Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome’’, ‘’Lauksaimnieku apvienība’’ un ‘’Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija’’ nosūtīja SIA ‘’EHR Mediju Grupa’’ un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM), Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) padomes priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam atklātu vēstuli, aicinot publiski atvainoties par no valsts budžeta finansētu reklāmu, kurā lauksaimnieki nosaukti par ‘’masu slepkavām’’, kā arī aicinot mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas noteikumus tā, lai turpmāk sniegtā informācija būtu zinātniski pamatotas, izslēdzot iespēju izplatīt apmelojošu un nepatiesu informāciju, vai reklamēt politiskas personas.
“Lai atbildētu uz mūsu prasībām, devām VARAM ministram un SIA “EHR Mediju Grupa” laiku līdz 28.05.2021 plkst. 11:00. Cienām SIA “EHR Mediju Grupa” attieksmi, atvainojoties lauksaimniekiem, ēterā atskaņojot atvainošanos, kā arī paskaidrojot situācijas apstākļus. Savukārt no VARAM ministra Artūra Toma Pleša nav saņemta nekāda oficiāla atbilde. Lauksaimnieki un mežsaimnieki neplāno atteikties no savām prasībām, jo atšķirībā no politiķiem, mēs savas problēmas risinām, nevis piekopjam “strausa politiku”. Problēmas ar LVAF darbību sākām risināt jau ar iepriekšējo VARAM ministru Juri Pūci, to turpinām darīt arī tagad. Diemžēl, vēstules, kuras tikušas adresētas LVAF padomei ar iztirzātiem meliem un puspatiesībām ir filigrāni ignorētas. Uz mūsu iesniegumiem tika atbildēts, ka “[publikācijās paustais] nav labākās prakses paraugs”, tomēr LVAF padomei nesaskatot problēmas ar pasniegto informāciju.” – situāciju skaidro Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Sandra Eimane, biedrība “Latvijas Jauno zemnieku klubs”: “Šāda attieksme no politiķu puses ir absolūti nepieņemama un spilgti norāda uz to, cik nesvarīgas ministra acīs ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kuras kopā veido ap 40% no Latvijas eksporta. Arī 89,1% Latvijas iedzīvotāju lauksaimniecību uzskata nozīmīgu Latvijas ekonomikai un eksportam. Par valsts budžeta līdzekļiem šīs tautsaimniecības nozares jau ilgstoši tiek diskreditētas un apmelotas. Sevišķi sāpīgi to uztver jaunieši laukos un jaunie lauksaimnieki, kuri no bērna kājas kopā ar saviem vecākiem ir smagi strādājuši, lai uzturētu un attīstītu Latvijas lauku vidi. Jaunie ir apņēmīgi attīstīties, paši uzkrāt savu pieredzi, efektīvi un apzinīgi strādāt, nepārtraukti daudz mācoties un esot dabai draudzīgi. Ir skumīgi noskatīties uz notiekošo un saņemt daudz pārmetumus laikā, kad daudz darām un ieguldām arī Latvijas nākotnei. Tagad jaunie lauksaimnieki sāk apsvērt domu neuzsākt vai neturpināt darbošanos laukos, bet gan doties uz pilsētām vai ārzemēm, jo nozares prestižs tiek grauts gadu no gada un jaunieši laukos tiek nepatiesi parādīti kā aprobežoti cilvēki. Ne lauksaimnieki, ne mežsaimnieki nav vērsti uz agresiju un esam darījuši visu, lai nebūtu jāpiekopj tik radikālas metodes kā protesti.”
Indulis Jansons, “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”: “Ņemot vērā ministra nespēju reaģēt uz situāciju un respektēt lauksaimnieku un mežsaimnieku prasības, esam spiesti organizēt plašas protesta akcijas. Plānošanas darbus uzsākām šodien. Situācija ir ļoti nokaitēta, lauksaimnieki ir gatavi braukt uz Rīgu. Protesta organizēsim laikā starp 15. un 23. jūniju. Ja prasības netiks izpildītas un netiks uzsākts dialogs, neizslēdzam ministra demisijas pieprasījumu. Protests ietvers traktorus un meža tehnikas vienības Rīgas centrā, kā arī uz valsts galvenajiem autoceļiem.”
Arnis Muižnieks, biedrība “Latvijas Mežu īpašnieku biedrība”: “Uzsveram, ka neesam pret finansējuma piešķiršanu LVAF aktivitātēm un uzskatām, ka vides apziņas veicināšana sabiedrībā un ir nepieciešama. Tomēr – ja to darām pa nodokļu maksātāju naudu, tas ir jādara ar skaidru mērķi, objektīvi un pamatoti – bez puspatiesībām, sagrozītiem faktiem, izdomājumiem, ārpus Latvijas izmantotām praksēm vai klajiem meliem. Materiālu izstrādē noteikti būtu nepieciešama iesaistīto nozaru pārstāvju, zinātnisko institūtu, universitāšu un statistiķu līdzdalība. Robeža starp viltus ziņu ierobežošanu un cenzūru var būt šaura, tomēr tā ir jāatrod.”
