Nosūtam informācijai Labklājības ministrijas precizēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (VSS-514), tā anotāciju un izziņu ar izteiktajiem iebildumiem.
Informējam, ka Zemkopības ministrija uzturēs visus izteiktos iebildumus, jo nepiekrītam nevienam no Labklājības ministrijas norādītajiem argumentiem.
Labklājības ministrijas priekšlikumi
Likumprojekts paredz no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, t.i.:
1) pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksā 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma;
2) pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksā 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
3) pašnodarbinātais var iesniegt ienākumu prognozi VID;
4) pašnodarbinātajam, kurš nav iesniedzis VID ienākumu prognozi un kura ienākumi (mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam – apgrozījums) nesasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu, veic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības;
5) VSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajam minimālās obligātās iemaksas un informē VID, pašnodarbinātais var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam;
6) VSAA līdz 20. martam aprēķina pašnodarbinātajam minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu un informē VID, pašnodarbinātajam ir pienākums līdz kārtējā gada 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu.
Zemkopības ministrijas iebildumi
Likumprojekta 2.punktā izteiktajā likuma 14.1 panta otrajā daļā ir noteikts, ka pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, papildus šā likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam obligāto iemaksu objektam reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.
Informējam, ka līdz 2020.gada 31.decembrim likumā bija noteikts, ka pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķina un veic vienu reizi gadā vismaz piecu procentu apmērā no taksācijas gada brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktiskā ienākuma starpības. Savukārt obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai pašnodarbinātajam no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma par iepriekšējo taksācijas gadu bija jāveic līdz kārtējā gada 15. aprīlim, nevis reizi ceturksnī.
Atgādinām, ka šādu tiesību normu likumā iestrādāja tādēļ, ka lauksaimniecības nozarei ir izteikti sezonāls raksturs. Lauksaimnieku ieņēmumi un izdevumi saimniecībā rodas sezonāli. Vairākās lauksaimniecības nozares jomās (piemēram – augkopība, gaļas lopu audzēšana), ieņēmumu gūšanas periodi nav sabalansēti ar izdevumu periodiem. Piemēram graudkopībā saražotās produkcijas realizācija pārsvarā ir gada nogalē un gada sākumā, kad saimniecībā nerodas ar lauksaimniecisko darbību saistīti izdevumi. Arī gaļas liellopi tiek realizēti pāris mēnešus gadā, kaut gan to audzēšanas un uzturēšanas izdevumi ir visu gadu.
Uzliekot par pienākumi veikt obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai ik ceturksni, par tiem mēnešiem, kuros lauksaimnieks gūs ienākumu no realizētās produkcijas, būs jāveic nesamērīgi lielas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, neskatoties uz to, ka gada griezumā lauksaimnieks strādās ar zaudējumiem un peļņa saimniecībā netiks gūta. Ņemot vērā šā brīža piedāvājumu 10 procentu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas lauksaimniecības nozarei būs kā jauns papildu apgrozījuma nodoklis. Jo tiem lauksaimniekiem, kam ir izteikti sezonāla darbība pēc būtības šo nodokli nāksies maksāt no konkrētajā mēnesī gūtajiem ieņēmumiem (apgrozījuma), jo attiecīgajā ieņēmumu gūšanas mēnesī izdevumi nebūs. Uzskatām ka šāda obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai kārtība lauksaimniekiem ir nesamērīga, jo no konkrētajā mēnesī gūtajiem ieņēmumiem, ar kuriem plānots segt nākamo periodu izdevumus, nāksies maksāt obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā.
Jāņem vērā, ka lauksaimnieciskā ražošana ir saistīta ar izdevumu un ieguldījumu veikšanu. Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas procesā nepārtraukti ir jāveic ieguldījumi gan zemes iegādē, zemes nomas maksā, gan transporta, aprīkojuma un iekārtu iegādē, lopu iegādē, ilggadīgo stādījumu ierīkošanā, kas ir ļoti dārgas investīcijas un bez kā lauksaimnieciskā ražošana nav iespējama. Turklāt pašnodarbinātas personas, kas veic saimniecisko darbību lauksaimniecības nozarē, ir arī darba devēji, kas nodrošina darba vietas lauku teritorijā un attiecīgi arī par darbiniekiem maksā darbaspēka nodokļus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta 2.punktā izteikto likuma 14.1 pantu papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā:
“(21) pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā aprēķina un veic vienu reizi gadā no taksācijas gada brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktiskā ienākuma starpības.”
Aicinām noteikt, ka obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības var neveikt pašnodarbināta persona, kura vienlaikus ir darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas darba ņēmēja statusā tiek veiktas vismaz no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas
Lūdzam viedokli par likumprojektu sniegt līdz 2021.gada 20. jūlijam uz e-pastu: martins.trons@zemniekusaeima.lv
