Pēc diviem mēnešiem, 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā pirms trīs gadiem pieņemtie „Meža likuma” 3.panta 2.punkta nosacījumi, kas nosaka, ka par mežu tiks uzskatīta 0,5 ha un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri. Normas stāšanās spēkā radīs sarežģītu birokrātisku un finansiālu šķērsli un kavēs lauksaimniecības zemes atgriešanu produkcijas ražošanā.
Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: „Pēdējo gadu statistika liecina, ka ar katru gadu pieaug ražošanā izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo hektāru skaits, pagājušā gadā lauksaimniecība ir otrais straujāk augošais ražošanas sektors Latvijā ar 5,6% izaugsmi. Attīstās teju visas lauksaimniecības nozares, bet īpaši liellopu ražošana un aitkopība, kas ir ļoti labi piemērotas jaunu platību apgūšanai un izmantošanai. Arī Nacionālajā attīstības plānā un Lauku attīstības programmā 2014.-2020. gadam ir noteikti stratēģiskie mērķi līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, kas radītu iespēju saražot 1,8 reizes vairāk produkciju, kā Latvija ražo patlaban.
Latvijā ir neskaitāmi lauksaimnieki, kuri no zemes novāc apaugumus. To nevar izdarīt ne gada, ne divu, nedz arī trīs gadu laikā. Tas ir gadiem ilgs process, ko īpaši piekopj jaunie lauksaimnieki, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, bet jau iekopta zeme nav tik viegli pieejama. Bet no nākamā gada stāsies spēkā normas, kas pamatīgi kavēs šo mērķu sasniegšanu, procesu padarīs ilgstošu, birokrātiski smagnēju un ļoti dārgu. Uzskatām, ka likuma normas stāšanās spēkā termiņš ir jāpagarina vismaz līdz 2025.gadam.”
Lauksaimnieki daudzkārtēji ir vērsušies Zemkopības ministrijā aicinot mainīt normu, taču līdz pat šim brīdim no Zemkopības ministrija nav saņemtas atbildes šajā jautājumā. Arī, izstrādājot šo likuma normu, konsultācijas ar lauksaimnieku organizācijām nenotika, taču laiks, kurā veikt izmaiņas nosacījumos, atlicis pavisam maz, tādēļ izmaiņas jāveic steidzamības kārtībā.
Šobrīd Latvijā meža platības sasniedz aptuveni 58% no kopējās platības un to paplašināšana uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes rēķina ir nepārdomāta un tuvredzīga rīcība.
