Maira Dzelzkalēja Burmistre, Iveta Grudovska un Zanda Melnalksne 18.augustā piedalījās Latvijas Kūdras asociācijas organizētā seminārā – diskusijā par kūdras nozarei un dārzkopjiem aktuālo jautājumu – ES Zaļo kursu un tā ietvarā pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt šīs nozares. Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka bez kūdras izmantošanas stādu un pārtikas audzēšana ir apdraudēta un novedīs daudzas audzētavas pie bankrotiem, bet meža audzēšana ir neiespējama.
Diskusijas sākumā Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere iepazīstināja ar situāciju kūdras nozarē Latvijā un citās ES valstīs, kurās iegūst kūdru, kā arī ar izaicinājumiem, ko rada Eiropas Zaļā kursa ietvarā diskusijai nodotais normatīvo aktu kopums “Fit for 55”. No šo normatīvo aktu kopuma uz lauksaimniecības un kūdras un kūdras nozarēm vistiešāk attiecas pārstrādātā Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula (ZIZIMM), kas nosaka, ka līdz 2030. gadam Latvijai jāpanāk 644 tūkst. t CO 2 ekv. samazinājums. Tāpat bažas rada tikko sabiedriskajai apspriešanai nodotā t.s. Taksonomijas regula, kurā uzstājīgi ieteikts neizmantot kūdru un kūdras produktus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Taksonomija ir ES mēroga klasifikācijas sistēma, saskaņā ar kuru ieguldītāji un uzņēmumi var novērtēt, vai saimnieciskās darbības ir ilgtspējīgas. Šī klasifikācija bankām sniegs norādes, kuras nozares ir atbalstāmas. Kūdra un kūdras produktu iekļaušana neatbalstāmo resursu sarakstā nozīmē apgrūtinājumu un sadārdzinājumu finanšu saņemšanā no kredītiestādēm.
Diemžēl, ES un starptautiski statistikā kūdra un kūdras produkti tiek uzskaitīti kopā, zem viena koda kā energoresurss, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķinos tiek uzskatīts, ka ieguves brīdī notiek tūlītēja oksidācija, kūdra uzreiz emitē visu tajā esošo CO 2. Patiesībā kūdras produkti dzīvo ilgi un tūlītēja CO 2 izdalīšanās nenotiek. Būtu jāpārskata IPCC vadllīnijās noteiktā uzskaites metodika. Nav izpratnes par dārzkopības kūdras atšķirību no enerģētiskās kūdras un par valstu savstarpējo atšķirību. Dārzkopības kūdra pēc izmantošanas augu audzēšanā atgriežas dabā kā augsnes ielabotājs vai mežā ar koku ietvarstādiem, līdz ar to tiek veicināta CO 2 piesaiste.
Diskusijas gaitā stādu audzētāji un augļkopji norādīja, ka kūdru nevar aizstāt ar citu substrātu, līdz šim alternatīva kūdrai nav atrasta. Augsne nenodrošina stādiem nepieciešamos apstākļus, tajā ir slimību ierosinātāji, tā sakrītas un ir smaga, līdz ar to eksports kļūst neiespējams gan loģistikas, gan fitosanitāro prasību dēļ. Citiem substrātiem, piemēram, akmens vatei, kokosšķiedrai, “ekoloģiskā pēda” ir vēl lielāka nekā kūdrai, jo to ražošanai un transportēšanai lielos attālumos tiek patērēts liels resursu apjoms. Ja kūdras izmantošana tiek aizliegta, liela daļa stādaudzētavu un dārzeņu audzētāju nevarēs pastāvēt.
Meža nozares pārstāvji – meža īpašnieki un meža stādu audzētāji – norādīja, ka meža stādus, ņemot vērā to audzēšanas tehnoloģiju un stādu prasības, bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Kūdra kopā ar stādiem atgriežas mežā vai to iestrādā kokaudzētavu zemju papuvēs kailsakņu stādu audzēšanai. ES plānu iestādīt trīs miljardus koku nevar īstenot bez kūdras izmantošanas. Kūdra nepieciešama arī pilsētu apzaļumošanai.
Tika nolemts veidot kopīgu diskusiju ar politiķiem Latvijas un ES mērogā, kā arī skaidrot kūdras nozīmi sabiedrībai.
