Sējumu apdrošināšana – risku vadības rīks saimniecībā!

18/09/2020

2020.gada sezona iezīmējās kā vētrains gads ar spēcīgiem nokrišņiem un krusas postījumiem. Lielu zaudējumu periods aizsākās īsi pirms vasaras saulgriežiem Latgales pusē, kad krusa sakapāja vēl zaļus labības un rapša laukus, tādējādi radot zemniekiem ražas zudumus pat 80% apmērā. Jūnija beigās piedzīvojām pamatīgas lietus gāzes un jūlijā – krusu, kas postīja plašas teritorijas Zemgalē. Vērtējot zaudējumus, kopumā apsekoti 24,5 tūkstoši ha.

 

2020.gadā  Vereinigte Hagel (turpmāk – VH Latvija)  ir pieteiktas un izmaksātas atlīdzības vairāk kā 4 milj. eiro apmērā. Lielākā atlīdzība vienas saimniecības ietvaros ir vairāk kā 400 tūkst. eiro.

 

Pieredzē un atziņās par sējumu apdrošināšanas situāciju Latvijā dalās Vita Baumane, LATRAPS Sējumu apdrošināšanas vadītāja:

Izpratne par apdrošināšanu un risku vadību Latvijā vēl ir jāvairo.

Lielā daļā sabiedrības par apdrošināšanu kopumā valda uzskats, ja nav izdevies no apdrošinātāja atgūt atpakaļ samaksāto par polisi, tad tas ir bijis neveiksmīgs darījums. Ja apdrošinām māju, veselību vai dzīvību, vai tādā gadījumā sagaidām, ka apdrošināšanas gadījums tiešām iestāsies? VH Latvija veidotajā pētījumā 100% respendentu atbildēja apstiprinoši, ka nelabvēlīgi laikapstākļi būtiski ietekmē sējumus viņu saimniecībās. Kāpēc tik grūti pieņemt lēmumu apdrošināt savu pamata ienākumu avotu, īpaši, ja saimniecībai ir kredītsaistības un uzkrājumi tiek investēti attīstībā un nav citu “drošības spilvenu”? Apdrošināšana ir jāvērtē kā ieguldījums drošībā, nodrošinājums un atbalsts visnevēlamākajai situācijai.

  1. Bez valsts atbalsta neiztikt!

Sējumu apdrošināšana no citiem apdrošināšanas veidiem atšķiras ar to, ka apdrošināšanas objekts mainās gadu no gada, ir salīdzinoši īss apdrošināšanas periods un ir liela varbūtība iestāties apdrošinātajam riskam vai pat risku kopumam. Tieši šo iemeslu dēļ apdrošināt sējumus prasa lielāku ieguldījumu nekā citi apdrošināšanas veidi. Šis ir arī iemesls tam, ka apdrošināšanas veids ir spējīgs pastāvēt tikai ar atbalsta mehānismiem no valsts puses.

  1. Mīti par laikapstākļiem, to kaitējumu un iespējamajiem riskiem.

 

Mīti, pārliecības par laikapstākļu postījumiem pastāv, taču ikvienu no tiem var viegli atspēkot ar faktiem.

 

”Nekad jau viss neizsalst!”

 

2014.gada pavasara ziemāju statistika ir skarba, Latvijā izsala 90% sējplatību.

 

”Labībām krusa neko nevar nodarīt!”

 

2017.gada fotogrāfijās no zaudēju apsekošanas Vācijas varēja aplūkot labību stiebrus, kuriem nokapātas vārpas ar izsistiem graudi. Sākot ar 2019. gadu tā ir realitāte arī Latvijas laukos.

”Manai saimniecībai negaisa mākoņi vienmēr iet ar līkumu!”

 

Mainoties procesiem dabā mainās arī reālā situācija. Vēl pirms gada, VH Latvija biedru pārstāvis un SIA ”Latvijas Grauds” īpašnieks, Elvis Lazdiņš nevarēja komentēt laikapstākļu radītos zaudējumus. Situācija šogad ir pavisam cita. Potenciālo ražu viņš apdrošina kopš saimniecības darbības pirmsākumiem, jo nervozēt par  iespējamajām dabas kaprīzēm, neapdrošinot sējumus ir gan emocionāli, gan finansiāli neizdevīgi.

 

”Manus laukus šogad postījusi smaga krusa, nosista aptuveni 70-80% pākstu. Skumji, ka gada darbu dabas kaprīzes aizlaiž postā divu minūšu laikā.”

 

Ieguvumi apdrošināties ar VH Latvija starpniecību:

Šobrīd ir īstais laiks domāt par ziemāju apdrošināšanu pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem!

 

Pēdējās ziemas ir bijušas diezgan labvēlīgas, bet neiztikām arī pilnīgi bez zaudējumiem. Tomēr dabā ir vērojams cikliskums – kāda būs gaidāmā ziema, kas to var pateikt?

 

Aicinām apdrošināt sējumus pie VH Latvija jau tagad!

 

Apdrošināšanas iesniegumus iespējams iesniegt elektroniski – https://ej.uz/LATRAPS-apdrosinasana