Zemnieku saeima 12. martā tikās ikgadējā kongresā, kas šogad notika visai neierasti – ZOOM platformā. 142 delegāti balsojot valdes vēlēšanās par organizācijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Juri Lazdiņu. Valdes sastāvs gan pamainījies. Valdē turpmāk stradās Maira Dzelzkalēja Burmistre, Mārtiņš Trons, Mareks Bērziņš, Elīza Ilze Malceniece, Kaspars Ādams, Edgars Putra, Mārtiņš Flaksis un Linards Selivanovičs. Savukārt valdes kandidāti būs Aivis Aizsilnieks un Gints Gžibovskis. Kongresa dalībnieki apstiprināja valdes ziņojumu par veikumu 2020.gadā, kā arī ieskicēja nākotnes plānus. Pilnais ziņojums par Zemnieku saeimas paveikto 2020.gadā un darba plāns 2021.gadā 11.martā ir nosūtīts visiem biedriem e-pastā.
Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Kamēr jaunā paaudze vēl briest, tikmēr esmu gatavs turpināt Zemnieku saeimas vadību. Šobrīd ir iesāktas daudzas lietas, kuras vajadzētu kvalitatīvi pabeigt. Primārie darbi ir aizstāvēt un pārstāvēt nozares intereses, lai lauksaimnieki ikdienā varētu darīt to, ko gadsimtiem ilgi ir darījuši – kopt savu zemi un ganāmpulkus. Mūsu uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar visām sociālajām grupām pieejamu pārtiku, tomēr arvien biežāk saskaramies ar populistiskiem saukļiem, ka lauksaimniecība Latvijā nav vajadzīga, jo visu var nopirkt veikalā. Tā vietā, lai lauksaimnieki varētu turpināt savu saimniecisko darbību un īstenotu ES politikas “No lauka līdz galdam” uzstādījumus, esam spiesti lielu daļu savu resursu novirzīt sabiedrības, valdības un deputātu izglītošanai par lauksaimniecības nozīmīgumu Latvijas ekonomikā.”
Kongresa dalībniekus uzrunāja Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš veltīja arī laiku, lai atbildētu uz ZSA biedru interesējošajiem jautājumiem. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš prezentēja pētījuma “Iedzīvotāju viedoklis par dažādiem ar Latvijas lauksaimniecību, tās draudzību dabai, un produktu ekoloģiskumu saistītiem jautājumiem” rezultātus. Savukārt Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone iepazīstināja ar plānoto atbalstu Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2021-2022.
Spilgtākie citāti no kongresa:
Juris Lazdiņš
Visi apstākļi un COVID-19 ierobežojumi mums lika pārorientēties uz citādāku darba režīmu, kuram bija gan savi plusi, gan mīnusi. Plusi – informācijas aprite ir ļoti dinamiska, vairāk varam paveikt, jo mazāk pavadām laika ceļā un saskaņojot sapulces. Viss notiek attālināti, var izskatīt daudz vairāk jautājumus. Tomēr iztrūka klātienes komunikācija un dažkārt neizdevās iecerētais vai vēlamais.
Sākoties COVID-19 tika izveidota krīzes vadības darba grupa, kas ļoti dinamiski risināja loģistikas un ierobežojumu jautājumus, kas tieši saistīti ar lauksaimniecību. Panākts atbalsts visiem 2019. gada iesniegtajiem modernizācijas projektiem, iegūts atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai. Izveidojusies ļoti laba sadarbība ar mežu īpašniekiem, jo pēdējā laikā novērojām, ka sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Darbs ar valdību ir pagājis “kompromisu” zīmē. Koalīcijas savstarpējā darbība norit, balstoties un ultimātiem un kompromisiem, tāpēc daudzas labas idejas netiek realizētas. Kā piemēru var minēt sabiedrības iniciatīvu aizliegt AAL 1 km rādiusā no visām apdzīvotajām mājām. Saeimas Tautsaimniecības komisija kā kompromisu darba grupas izveidi šo jautājumu risināšanu deleģēja VARAM ministrijai, kam ir tikai pastarpināts pienākums risināt AAL jautājumus. Tieši šādā veidā valdība un deputāti ar kompromisu dezorganizē un sakropļo līdzšinējo kārtību.
Maira Dzelzkalēja – Burmistre
Spēles laukums ir līdzīgs arī Eiropā, kur manāmi mazinās demokrātija un grožus pārņem “zaļās” kustības un sociāldemokrātiskās idejas. Sarunas par Kopīgo lauksaimniecības politiku vairs nevada Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojčikovskis, bet gan “zaļi” domājošais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermans, kurš no lauksaimniecības saprot visai maz.
Jau gadu mēs strādājam attālināti gan Latvijā, gan Eiropā. Protams, ka tas ir lētāk, un informācijas aprite ir ātrāka, bet visa saņemtā informācija ir vienvirziena un ir grūtāk izteikt savu viedokli. Tāpēc lēmumi, kas tiek pieņemti, nav pietiekoši izdiskutēti ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem.
Šobrīd visi dzīvo ilūzijā, ka naudas ir daudz, jo ir dažādi COVID-19 atbalsti, bet ir jāsaprot, ka mūžīgi naudu aizņemties nevarēsim. Pēc 2027. gada naudas lauksaimniecības nozarei noteikti paliks mazāk.
Eiropā tiek virzītas divas lielas iniciatīvas, kas draud ar būtisku lauksaimniecības zemes izņemšanu no ražošanas aprites – “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija” un Taksonomijas regula. Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam Eiropā vienu trešdaļu no zemēm noteikt kā īpaši aizsargātas teritorijas un 10% no zemēm noteikt kā stingra lieguma teritorijas. Savukārt Taksonomijas regula skars tieši bankas un naudas aizdevumus. Šī regula noteiks, ka lielākā daļa no banku aizdevumiem jāinvestē “zaļiem” mērķiem. Tātad, ja gribi celt rūpnīcu – ieguldi ‘’zaļumā’’. Ja Vācijā vēlēsies celt rūpnīcu, tad viņiem atliks nopirkt Latvijā zemi vai mežus, kuros pildīt “zaļās” prasības. Tāpēc arī turpmāk mums ir jābūt modriem un rūpīgi jāaizstāv savu lauksaimnieku intereses. Citādāk Latvija var palikt par vienu lielu dabas parku. Tāpēc ZSA arī turpmāk aktīvi piedalīsies Briseles pasākumos un paudīs savu viedokli, aizstāvot mūsu ražojošo lauksaimnieku intereses.
Lai operatīvāk un efektīvāk komunicētu ar sabiedrību un saviem biedriem, pērn pārgājām uz digitālāku komunikācijas veidu, organizējot vairākus Online seminārus, ierakstot podkastus un video materiālus par lauksaimniecības tēmām. Kopā ar Latvijas Meža īpašnieku Biedrību veidojām Rīga TV 24 raidījumu «Saimnieks. Zeme. Valsts.», kurā diskutējām par lauksaimniecības un meža nozīmi Latvijas ekonomikā un nozaru izaicinājumiem. Kopīgi ar citiem lauksaimniecības nozarē iesaistītajiem uzsākām projektu par sabiedrības informēšanu.
Mārtiņš Trons
Divu gadu darba rezultātā esam panākuši ALTUM zemes kreditēšanas programmas griestu palielināšanu, kas tagad ir viens miljons eiro. Turpinām aktīvu sadarbību ar Zemes fondu, un decembra beigās vienojāmies, ka iespējams 2021. gadā tiks ieviesta izsoļu dalības maksa un netiks publiski pieejami izsoļu rezultāti.
Aktīvi darbojamies Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā, kurā uzraugam, lai netiktu palielināts NĪN par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Panācām, ka netika ieviesta izvednodeva par dzīviem liellopiem. Par vēl diviem gadiem ir pagarināts termiņš samazinātajam PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem 5% apmērā. Kopā ar LOSP un veikalu tīklu “Maxima” portālā manabalss.lv esam savākuši 13 000 balsis, lai uz Saeimu tālāk virzītu priekšlikumu par samazinātā PVN piemērošanu arī piena produktiem, svaigu gaļu, zivīm un olām.
2020. gadā tikāmies ar Tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu kadastrālo vērtību jautājumus un Zemesgrāmatu nodokli. Panācām vienošanos, ka Tieslietu ministrija no savas puses virzīs priekšlikumu, lai šī nodeva tiktu samazināta. Ar Finanšu ministriju ir uzsāktas sarunas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaidēm attiecībā uz zemes pirkšanas un pārdošanas darījumiem, lai par zemēm, uz kura ir grausts, netiktu piemērots pilns apmēra IIN.
Ir atrisināta problēma ar zosu nodarīto postījumu kompensēšanu. Kompensācija vairs netiks ieskaitīta de minimis summā, kā arī panākts, ka zosu letālā atbaidīšana turpināsies 2021. gadā.
Transporta jomā aktīvi komunicējām ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, lai 2020. gadā būtu pieejami vagoni graudu pārvadāšanai, un Rīgas domi, lai augustā graudu kravas transportiem būtu brīva pieeja līdz ostai.
Esam panākuši, ka Saeima ir veikusi grozījumus OCTA likumā, lai lauksaimnieku pašgājējmašīnām varētu iegādāties OCTA uz vienu mēnesi.
Strādājām, lai Eiropas atveseļošanās finansējums (RRF) tiktu piešķirts valsts nozīmes meliorācijas sistēmu renovācijai, mežu kopšanai, lauksaimniecības tehnikas pielāgošanai un biometāna izmantošanai, kā arī mums ir svarīgi, lai būtu atbalsts Latraps/VAKS zirņu izolāta rūpnīcai.
Zemkopības ministrija ir atbalstījusi mūsu priekšlikumu par ātrāku vienotā platības maksājuma (VPM) izmaksu 2021. gadā. Esam virzījuši priekšlikumus par šī gada tiešo maksājumu noteikumu grozījumiem, lai būtu nosacījums, ka uz brīvprātīgi saistīto atbalstu (BSA) pieteiktie kultūraugi būtu jānovāc un nosacījums, ka aramzemē sētajiem kultūraugiem jābūt vismaz 70% no kopējā augu skaita.
