No š.g. 1.–3. jūnijam Rīgā notika Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA Prezidija sēde, uz kuru ieradušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki no visas Eiropas Savienības (ES). COPA-COGECA ir lielākā profesionālā lauksaimnieku organizācija Eiropā, kura apvieno vairāk nekā 76 organizācijas no 26 ES dalībvalstīm. Kā svarīgākie temati tika apspriesti piena nozares smagā situācijā, iespējamie risinājumi un bioloģiskās lauksaimniecības sektora turpmākā attīstība. Lauksaimnieku organizāciju vadītājus uzrunāja arī Latvijas Ministru Prezidente Laimdota Straujuma.
Tiekoties ar lauksaimniekiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja COPA-COGECA lauksaimniekus sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ES lauksaimniecībā. Ministru prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā no visiem normatīvajiem aktiem aptuveni 50% ir tieši lauksaimniecības nozarē, tādēļ viņa aicināja COPA-COGECA dot uzdevumu zinātniekiem izstrādāt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai. Tas palīdzētu taupīt izmaksas, un veicinātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, norādot, ka “tikai bizness var apstādināt birokrātijas sniega bumbu.” Runājot par tā saukto Junkera investīciju plānu, L.Straujuma norādīja par iespēju dalībvalstīm sadarbībā ar valstu attīstības finanšu institūcijām radīt īpašas platformas, lai spētu tādā veidā piesaistīt finanšu līdzekļus.
COPA prezidents Alberts Jans Māts (Albert Jan Maat) norādīja, ka piensaimniekiem šobrīd visā ES, bet jo īpaši Baltijā un Somijā, ir ļoti smaga situācija. Viņš norādīja, ka sektors piena kvotu pārsniegšanas dēļ varētu zaudēt pat 600-700 miljonus EUR, taču šai naudai jau tuvākajā laikā tajā būtu jāatgriežas. A.J.Māts: “Tās var būt investīcijas, atbalsts mazāk labvēlīgajiem apvidiem veicināšana (ieskaitot ārējo) un kvalitātes shēmas. Ilgtermiņā, cīņa ar milzīgo nestabilitāti paliek galvenais izaicinājums piensaimniekiem, ar kuriem tie saskarsies nākotnē. Šodien vienīgais instruments lauksaimnieku ienākumu aizsardzībā paliek drošības tīkls. Lai attīstītu dinamisku piena nozari, nepieciešams radīt instrumentus, kuri ir vienlaikus elastīgi un efektīgi. Neapšaubāmi, eksports būs galvenais ES piena sektora virzītājspēks, un šajā situācijā esam labā pozīcijā, arī brīvās tirdzniecības līguma kontekstā. Lai iespējas tiktu pilnībā izmantotas, eksportam ir jāiet roku rokā ar veicināšanas kampaņām.”
Savukārt COGECA prezidents Kristians Pēzs (Christian Pèes) pasvītroja, ka tieši piena kooperatīvi ir tie, kas var stiprināt ražotāju pozīcijas tirgū. “Pēc-kvotu laikmetā, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk ražotājiem apvienoties kooperatīvos, lai uzlabotu savas pozīcijas tirgū, ļautu tiem saņemt labāku cenu par pienu. Arī piena piegādes ķēdei nepieciešams funkcionēt pareizi un godīgi. Piena kooperatīvi šobrīd spēlē un turpinās spēlēt svarīgu lomu, palīdzot zemniekiem tikt galā ar riskiem.
A.J. Māts: “Es novērtēju Latvijas bioloģiskās ražošanas attīstību, taču joprojām trūkst datu par Eiropas līmeņa bioloģisko lauksaimniecību un to tirgu attīstību. Esmu gandarīts, ka dalībvalstis lēmušas par atbalsta mehānismiem bioloģiskajai lauksaimniecībai kā daļu no lauku attīstības programmām. Dalībvalstu apņemšanās ir priekšnoteikums sektora turpmākajai attīstībai. Esmu arī gandarīts par Latvijas prezidentūras paveikto, lai EK (Eiropas Komisija) pārskatītu ES bioloģiskās lauksaimniecības likumdošanu. Jaunajiem likumiem jāļauj 250 000 bioloģiskajiem lauksaimniekiem nopelnīt iztikai ar savu nodarbošanos un arī iesaistīt nozarē jaunus zemniekus, vienlaikus nodrošinot arī patērētāju uzticību un pārliecību. Mums nepieciešama likumu evolūcija, nevis revolūcija.”
K.Pēzs: ”Vienota Eiropas bioloģiskās produkcijas logo radīšana, lai palielinātu bioloģiskās produkcijas vērtību, vērtējama pozitīvi. Un no tā iegūtu gan iekšējais tirgus, gan importētie bioloģiskie produkti. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai importa produkti atbilstu ražošanas un kontroles standartiem, kuri ir vismaz tikpat strikti kā tie, kurus piemēro bioloģiskajai lauksaimniecībai ES. Milzīgas tirdzniecības ķēdes gūst lielu peļņu no bioloģiskajiem produktiem. Bet augstās cenas, kuras tiek samaksātas par bioloģiskajiem produktiem šajos veikalos, ne vienmēr nonāk līdz ražotājam. Patiesībā, ražošanas sektors ir ļoti fragmentēts, un tam pietrūkst spēka produkcijas realizācijai. Sektors ir jāiedrošina, kooperatīvu un citu ražotāju organizāciju radīšanā un attīstīšanā.”
COPA-COGECA viceprezidente Maira Dzelzkalēja: “Vēlos teikt lielu paldies Eiropas kolēģiem par solidaritāti piena problēmu risināšanā, kuru saņemam jau kopš rudens. Tā kā Baltijā un Skandināvijā situācija piena nozarē joprojām saglabājas dramatiska, jāmeklē aizvien jauni risinājumi. Mums nepieciešams atbalsts no ES, kamēr nostabilizējas piena cena pasaulē un mūsu pārstrādātāji atrod jaunus noieta tirgus. Zemniekiem ir vienlīdz svarīga gan savstarpējā solidaritāte, gan izpratne un atbalsts no pārstrādes un tirdzniecības sektora puses. Pretējā gadījumā pārstrādātāji un tirgotāji riskē pazaudēt tik svarīgo vietējo piegādātāju.”
COPA-COGECA Prezidija sanāksmi Rīgā rīkoja visas piecas dalīborganizācijas – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA), Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Statūtsabiedrību asociācija (LSA) sadarbībā ar Valsts lauku tīklu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Par finansiālo un tehnisko atbalstu sakām paldies sekojošiem uzņēmumiem:
CLAAS, VAKS, Konekesko, LATRAPS, Tērvete, EU2015, ROOT, Latvijas Steiku klubs, LLKC-VLT-NAP-ES, 36.līnija, Safari parks, Straupe, Green OK, Herkuless, RIMI, MAXIMA, Narvessen un LVB.