Tēma komplicēta un skar vairākas lauksaimniecības nozares – gan lopkopību, gan augkopību. Kāpēc izvēlēta tieši šāda tēma?
Latvijai ir perspektīva augkopības un lopkopības nozarēm, arī klimata pārmaiņu kontekstā. Šobrīd augkopībā dominē pārtikas kviešu un rapšu audzēšana, bet lopkopībā svarīgas ir arī augstvērtīgas vietējās enerģijas un proteīna kultūras.
Patērētāju pieprasījums pēc ĢMO brīvas, tai skaitā, bioloģiskās pārtikas veicinājis ražotāju interesi par ģenētiski nemodificētas sojas izmantošanu dzīvnieku ēdināšanā, īpaši cūkkopībā, kur sojas dabīgo proteīna sabalansētību nav viegli aizvietot ar citiem pākšaugiem. Projekta ietvaros tradicionālās un bioloģiskās saimniecībās veiks lauka izmēģinājumus sojas audzēšanas tehnoloģiju aprobācijai. Cūku audzētāji izēdinās ekstrūzijas procesā iegūtās vietējās sojas raušus un novērtēs šīs barības konversiju. Izvērtējot dziļāk vietējo lopbarības izejvielu ieguves ekonomiskās perspektīvas, tiks analizēta arī graudu komponente barībā. Cūku barībā ievērojamu daļu var sastādīt mieži, turklāt svarīgi izmantot kvalitatīvus lopbarības miežus. Projektā paralēli veiks jaunu, tostarp kailgraudu miežu šķirņu aprobāciju, tiks pētīti jauni tehnoloģiskie risinājumi. Apvienojot barības izejvielu tirgus ekonomisko analīzi ar lauka izmēģinājumos iegūto informāciju par soju un jaunu vietējo lopbarības miežu šķirņu audzēšanas tehnoloģijām un vietējo izejvielu lopbarības konversiju cūku ēdināšanā, starpnozaru darba grupa izstrādās ekonomiski pamatotus ieteikumus, lai attīstītu uzņēmumu spēju efektīvi audzēt un izmantot vietējās lopbarības izejvielas
Vai tiks ierīkoti arī kādi izmēģinājumi vai demonstrējumi?
Ir iecerēts rūpnieciskais pētījums, kas dos jaunas zināšanas un prasmes par sojas ieguves un audzēšanas iespējām. No agronomiskā un ekonomiskā skatu punkta ir svarīga vietējās lopbarības izejvielu klāsta paplašināšana lopkopībā, īpaši cūkkopībā, kur ir ļoti svarīgi izmantot barību ar augstvērtīgu, viegli sagremojamu proteīnu, kāds ir sojas pupās. Vienlīdz svarīgi ir novērtēt iespējas dažādot lopbarībā enerģijas avotus, ko cūkkopībā spētu nodrošināt vietējie mieži. Tā kā šobrīd pamatā audzē alus miežu šķirnes, kuru ķīmiskais sastāvs nosacīti atbilst kvalitatīvas lopbarības prasībām, projekta uzdevums ir ar izmēģinājumu un prakses analīzi radīt un nodot interesentiem jaunas zināšanas par mūsdienīgām lopbarības miežu šķirnēm un formām (tai skaitā par kailgraudu miežiem) un to audzēšanas tehnoloģijām, lai motivētu lauksaimniekus mērķtiecīgi pievērsties augstvērtīgu lopbarības miežu šķirņu audzēšanai un izmaksu ziņā konkurētspējīgu tehnoloģiju izvēlei. Pētījuma laikā tiks iegūti dati kompleksai vietējo izejvielu ražošanas ekonomikas analīzei un iegūtās lopbarības konversijas novērtēšanai pēc cūku ēdināšanas pētījuma rezultātiem.
Vai ir prognozes, kā projektā gūtos rezultātus izmantojot praksē, varētu uzlabot ekonomiskos rādītājus saimniecībās?
Projekta eksperimentos un praksē gūto zināšanu ekonomisko lietderību pamato šādas tēzes:
1) Latvija kā nozīmīga graudu un rapšu eksportētāja vienlaikus ik gadu importē ievērojamu daudzumu graudu, rapšu raušu un sojas spraukumu, pieņemot, ka tas pamatā tiek izmantots lopbarībai. Lai nodrošinātu šādu produktu divvirzienu plūsmu, loģistikas izmaksās zaudējam ap 50 miljoniem eiro gadā, ko varētu sadalīt starp augkopības un lopkopības sektoriem, nozaru konkurētspējas izaugsmei.
2) Saskaņā ar orientējošu aprēķinu, lopkopības saimniecības ik gadu patērē ap 0.5 miljonu tonnu graudu. Cūkkopība ir otra lielākā graudu patērētāja ar 130 000 tonnām gadā. Šis apjoms veido tirgus nišu vērtības izteiksmē ap 80-90 miljoniem eiro, tai skaitā, cūkkopībai ap 19 miljoniem, ko šobrīd aizpilda vietēji audzēti, pārtikas ražošanai nepiemēroti graudi, kā arī graudu imports. Pieaugot lopkopības nozares intensitātei, šī tirgus niša ir augoša, un tās aizpildīšana ar vietējas izcelsmes izejvielām ir augkopības biznesa (tirgus daļas) palielināšanas iespēja.
3) Lopbarības šķirnēm raksturīgs citāds graudu sastāvs. Šādu graudu izmantošana lopbarībā ļautu samazināt vajadzību pēc sojas produktiem lopbarībā, un radītu pamatu godīgam (cenā ievērtējot lopbarības ražošanā izmantojamās graudu kvalitātes un sojas aizstāšanas iespēju) lopbarības graudu tirgus cenas pieaugumam par ~7-8 eiro par tonnu.
4) Skaidra tirgus niša augkopībā ir aizvietot importētu sojas izcelsmes proteīnu ar vietēji audzētu no ĢMO brīvu produktu. Lopkopībai mēreni attīstoties, tuvāko 3-5 gadu laikā var vērtēt proteīna vajadzības kopējo apjomu kā vismaz 200 000 t gadā, konvencionālā sojas produkta cenās – ap 75 miljoniem eiro gadā.
5) Importēto sojas produktu izcelsme saistāma ar Dienvidamerikas valstīm – Brazīliju un Argentīnu. Šāda produktu pārvietošana no vides viedokļa rada lielu ekoloģisko pēdu, un, no pārtikas jūdžu samazināšanas aspekta, sojas produktu importa samazināšana par katrām 10 000 t, samazinātu lopkopības radītās pārtikas jūdzes par 110 miljoniem tonnkilometru.
Kas būs potenciālie labuma guvēji pēc projekta īstenošanas?
Tiešā projekta rezultātu mērķgrupa ir tirgorientētie augkopībā strādājošie, vismaz 20 000 graudkopju, kuri iegūs zināšanas par iespējām kāpināt savu tirgus daļu, dažādojot audzējamo sugu klāstu. Soja ir perspektīva proteīnkultūra, kas paplašinātu iespējas dažādot klimatam un videi labvēlīgās, ilgtspējīgās lauksaimniecības prakses pasākumus, dažādojot audzēto sugu klāstu saimniecībās, bagātinot augsni ar bioloģiski piesaistītu slāpekli, mazinot slāpekļa minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu pielietojuma nepieciešamību.
Graudkopji iegūs arī jaunas zināšanas par miežu audzēšanas perspektīvām, ieviešot jaunas lopbarības ražošanai piemērotas vietējās miežu šķirnes un novērtējot to audzēšanā rekomendēto tehnoloģiju konkurētspēju izmaksu ziņā. Pēc projekta pabeigšanas Latvijā varētu tikt reģistrētas jaunas, konkurētspējīgas lopbarības miežu šķirnes. Augkopības un lopkopības eksperti dos priekšlikumus vietējo lopbarības miežu graudu kvalitātes kritēriju definēšanai, kas atbilstu lopkopības sektoru vajadzībām. Optimizējot atsevišķus pasākumus audzēšanas tehnoloģijās, samazināsies resursu ieguldījumu miežu audzēšanā, pieaugs miežu konkurētspēja, salīdzinot ar citām labībām.
Lopkopībā ieguvums būs zināšanas par iespējām izmantot ĢMO brīvas, vietējās izcelsmes sojas produktus, kā arī gūt zināšanas par Latvijā jaunu sojas pupu pārstrādes paņēmienu – ekstrudēšanu, tās ietekmi uz sojas pārstrādes produktu sastāvu, ietekmi uz barības konversiju.
Pārstrādātāji – lopbarības ražotāji un saimniecības, kas ražo lopbarību savām vajadzībām, iegūs zināšanas par vietējo lopbarības izejvielu daudzveidības un kvalitātes palielināšanas iespējām, iekļaujot vietējos, ģenētiski nemodificētos, t.sk, bioloģiskos sojas produktus un kvalitatīvāku miežu šķirņu graudus lopbarībā, iespējām paplašināt produkcijas sortimentu, samazinot ievesto izejvielu loģistikas izmaksas un atkarību no ārējo tirgu svārstībām.
Vadošais partneris – Agroresursu un ekonomikas institūts; sadarbības partneri: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Saldus rajona Zaņas pagasta zemnieku saimniecība “Rubuļi”, Vārves pagasta zemnieku saimniecība “Stepnieki-II” ,Grundzāles pagasta zemnieka saimniecība “Jaunkalējiņi” ,Zirņu pagasta zemnieku saimniecība “Bebri” ,SIA “BioGus” ,SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” ,SIA “LRS Mūsa” ,SIA “AKPC” ,SIA “EDO Consult” ,SIA “Kviešu Putni” ,Kooperatīvā sabiedrība “Latvijas cūku audzētāju asociācija”
Šopavasar uzsākti pirmie lauka un ražošanas izmēģinājumi. Lauka izmēģinājumi iekārtoti Stendē un Viļānos dažādos reģionos: Ziemeļkurzemē un Latgalē, lai novērtētu mūsu reģionam piemērotākās šķirnes un dažādu tehnoloģisko elementu ietekmi uz ražas attīstību un ražību mūsu klimatiskajos apstākļos. Atlasītas Eiropā selekcionētās agrīnās šķirnes, kas varētu būt piemērotas mūsu ziemeļu apstākļiem: Stendē – 7 un Viļānos – 6. Uz divām šķirnēm tiks novērtētas optimālās izsējas normas, mēslošanas normas un piemērotākie mēslojuma veidi, kā arī nezāļu ierobežošanas iespējas. Tai skaitā arī bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā testēsim sojas reakciju uz rindstarpu rušināšanu vai ecēšanu, kas arī ir nezāļu ierobežošanas pasākumi.
Ražošanas izmēģinājumi būs Ziemeļvidzemē “Jaunkalējiņos” un dienvidkurzemē “Rubuļos”. Ražošanas izmēģinājumi (demonstrējumi) vērsti uz to, lai praktiķi novērtētu sojas audzēšanas iespējas savās saimniecībās. Viņi būs kā vēstneši citiem lauksaimniekiem ar savu unikālo pieredzi. Saimnieki audzēs divas šķirnes un pēc ieteiktās tehnoloģijas novērtēs sojas audzēšanas iespējas. Ceram arī uz vērtīgiem priekšlikumiem, kas parādīs audzēšanas tehnoloģijas vājos punktus. Tādas neapšaubāmi būs.
Bioloģiskā soja varētu būt pieprasīta arī plašākā tirgū, tāpēc Stendē eksperimenti ar soju tiek veikti bioloģiskajā augu sekā. Projekta partneri – divas bioloģiskās saimniecības, nākamgad iekārtos ražošanas demonstrējumus, jo pagaidām ir minimāla izpratne par to, kā soja kā īsts dienvidu augs reaģēs uz dažādiem kopšanas apstākļiem. Klimata pārmaiņas dod cerību, ka soja te tomēr iejutīsies. Tāpēc jāatrod vispiemērotākās šķirnes un kopšanas pasākumi.
Tā kā projekta uzdevums ir piedāvāt risinājumus cūkkopības nozarei, lai varētu nodrošināt saimniecības ar vietēji audzētiem barības resursiem, akcents likts uz ne tikai uz soju, bet arī uz vasaras miežiem. Izvēloties lopbarības vajadzībām atbilstošas šķirnes – proti, laba raža, samazināts kokšķiedras saturs un sabalansēts proteīna saturs. Stendē iesētas 7 miežu šķirnes (gan perspektīvs selekcijas materiāls, tai skaitā kailgraudu mieži, gan jau apritē esošas šķirnes, kas rekomendētas kā lopbarības mieži).
Ar lauku izmēģinājumiem būs iespēja iepazīties 31. augustā Stendē – AREI Stendes pētniecības centrā projekta Lauku dienās! Aicināti visi interesenti!