Esam gandarīti par EK komisāra pausto, viesojoties Latvijā

19/09/2014

Vakar, 18.septembrī Jaunpilī tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dacianu Čološu, Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji pārliecinājās, ka izskaidrojot lietas būtību un to gudri pamatojot, Eiropas Komisija piekrīt Latvijas puses ierosinājumiem. Tikšanās laikā D.Čološam tika nodota lielāko lauksaimnieku nevalstisko organizāciju parakstīta vēstule ar vairākiem ierosinājumiem, kā efektīvāk kompensēt Krievijas embargo radītos zaudējumus.

LLKA un ZSA biedre, KS „Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa: „Tiekoties ar mums, D.Čološs minēja tieši mūsu prasības, kuras norādām savā vēstulē – gan par birokrātiskā sloga mazināšanu, gan atbalsta shēmu vienkāršošanu, gan „aploksnes” pielietošanu valstīm, ne tikai naudas, bet arī atbalstāmo produktu ziņā. Mani pārsteidza ātrā atbilde, ka komisārs ir gatavs tieši Baltijas valstīm papildus esošajam kompensējamo dārzeņu sarakstam pievienot kāpostus un ziedkāpostus, uz kuru kompensācijām nevarēs pieteikties citas dalībvalstis.”

LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāju Ilzi Aizsilnieci gandarī Čološa izpratne par nepieciešamību ātrai rīcībai saistībā ar kompensācijām piensaimniekiem. I.Aizsilniece: „Komisārs mums vairākkārt klātienē apliecināja, ka pilnībā izprot mūsu vajadzību steidzamību, un solīja no savas puses maksimāli ietekmēt procesus, lai mēs spētu kompensācijas saņemt līdz šī gada beigām. Tajā pašā laikā viņš arī uzsvēra, ka daudz kas ir atkarīgs no mūsu Zemkopības ministrijas spējas pietiekami ātrā tempā sagatavot nepieciešamos aprēķinus.”

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: “Komisārs apliecināja – ir nepieciešami tieši atbalsta pasākumi zemniekiem. Pie šī jautājuma tuvākās divas nedēļas komisija kopā ar dalībvalsts ekspertiem strādās, savukārt mēs palīdzēsim ar lauksaimnieku idejām kā to izdarīt vislabāk. Atbalstam ir jābūt tieši mērķētam, lai tas sasniegtu tos zemniekus, kurus embargo ir skāris visvairāk, piemēram, piena iepirkuma cena ir nokritusi zem ražošanas pašizmaksas. ”

Baltijas valstis ar mazo iekšējo tirgu un lielajiem ražotājiem kaimiņos ir ļoti jutīgas pret pārprodukciju kaimiņos, tādēļ Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgi, lai EK atbalstītu visus ražotājus, kuru turpmākā saimniekošana ir apdraudēta gan tiešas, gan netiešas embargo ietekmes dēļ. Krievijas pārtikas embargo rezultātā vissmagāk skartās ir piena lopkopības un augļu un dārzeņu ražošanas nozares.

Latvijas lauksaimnieki D.Čološam norāda, ka augļu un dārzeņu sektorā vienmēr ir aicinājuši katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ieviest savu kompensāciju „paketi”, nevis piemērot rindas kārtības principu, lai valstis savstarpēji cīnītos par 125 miljonu EUR atbalstu visā ES līmenī. Tikai tādā situācijā, ja kādā no dalībvalstīm šī „pakete” netiktu izmantota pilnā apmērā, tā tiktu pārdalīta citiem. Lai mazinātu ietekmi, ko rada cenu kritums, uz laiku dalībvalstu līmenī būtu jāatjauno iepriekš atceltais ES noteiktais ierobežojums, kas paredz piemērot atbalstu par izņemšanu no tirgus ne vairāk kā 5 % apmērā no tirgū laistās produkcijas.

Savukārt piena lopkopības sektorā lauksaimnieki komisāram skaidroja nepieciešamību paredzēt tiešu atbalstu saimniecībā, papildus tiem atbalsta mehānismiem, kas Eiropas Savienībā jau ir ieviesti.

Atgādinām, ka Baltijas valstis ir visvairāk Krievijas pārtikas embargo ietekmētā teritorija. Baltijas valstu lauksaimnieki pirms divām nedēļām sagatavoja un komisāram nosūtīja vienotu vēstuli, lūdzot atbalstu embargo ietekmes mazināšanai, kam pievienojās arī Baltijas valstu Eiropas Parlamenta deputāti.

 PRes_Coloss_Lauksaimnieku_NVOdocx